Iedzīvotājiem, kuru īpašumā atrodas privātīpašumā esošā dzīvojamā ēka (dzīvoklis), ir pienākums nodrošināt tās drošību, par saviem līdzekļiem veikt kārtējos un kapitālos remontdarbus, uzturēt kārtībā apkārtējo teritoriju.
Pilsonim piederošas mājas (dzīvokļa) nepareiza apsaimniekošana rada sekas, kas paredzētas Ukrainas PSR Civilkodeksā.
Komentārs:
1. Komentētā panta pirmajā daļā ir noteikti mājas īpašnieka pienākumi, kuru mērķis ir nodrošināt īpašuma drošību, veikt tā remontdarbus un uzturēt kārtību vietējā teritorijā. Šis noteikums neattiecas uz mājokļu likumdošanu, jo īpašnieka pienākums uzturēt viņam piederošo īpašumu ir noteikts Art. 322 Ukrainas Civilkodekss.
Vienlaikus jāpievērš uzmanība tam, ka spēkā esošie tiesību akti ne vienmēr uzliek dzīvojamās ēkas (dzīvokļa) īpašniekam pienākumu veikt visas darbības, kas vērstas uz mājokļa uzturēšanu. Tādējādi, ja īpašuma īpašnieks noslēdz īres līgumu, mājokļa kārtējais remonts tiek uzdots īrniekam, ja līgumā nav noteikts citādi, un kapitālais remonts tiek uzdots īrniekam, ja tas ir skaidri paredzēts līgumā ( Ukrainas Civilkodeksa 819. panta 1., 2. daļa).
2. Tiesiskās attiecības par dzīvojamo māju uzturēšanu regulē ar rīkojumu apstiprināti Dzīvojamo māju un piegulošo teritoriju uzturēšanas noteikumi. Valsts komiteja Ukrainas par mājokļu un komunālo pakalpojumu jautājumiem 2005. gada 17. maijs N 76. Noteikumu saturs ļauj secināt, ka pienākums uzturēt daudzdzīvokļu ēkas, piegulošās teritorijas un to apkopi gulstas uz uzņēmējsabiedrībām, kas ir pilnvarotas nodrošināt mājokļus un komunālos pakalpojumus. pakalpojumus patērētājiem (2.2.2. punkta sestā daļa, 2.4.1., 2.6.1., 5.5.5. u.c.). Mājokļu un komunālo pakalpojumu sniegšanas attiecību rašanās pamats ir līgums par dzīvojamo ēku un piegulošo teritoriju uzturēšanu, kas tiek noslēgts starp dzīvojamā fonda īpašnieku, kura bilancē ēka atrodas, un atbilstošo saimniecisko darbību. organizācija, kas sniedz mājokļu un komunālos pakalpojumus. Šāda līguma standarta forma tika apstiprināta ar Ukrainas Valsts būvniecības, arhitektūras un mājokļu politikas komitejas 1998. gada 7. septembra rīkojumu Nr. 194.
Tādējādi namu īpašniekiem ir tiešs pienākums, veicot darbu (pakalpojumu) daudzdzīvokļu mājas ārējo konstrukciju, liftu, kāpņu, starpstāvu durvju, atkritumu uzturēšanas, uzturēšanas laikā tikai to īpašumā esošo īpašumu, kas atrodas viņiem piederošā dzīvojamā mājā (dzīvoklī). teknes un citu īpašumu, kas ir daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju koplietošanas objekts, veic cita persona - organizācija, kas nodrošina mājokli un komunālos pakalpojumus, kaut arī uz pašu īpašnieku un īrnieku rēķina, kas maksā īre.
3. Šā panta otrā daļa, kas nosaka, ka īpašniekam piederošas mājas (dzīvokļa) nesaimnieciska darbība rada Ukrainas PSR Civilkodeksā paredzētās sekas, mūsdienu apstākļos līdz ar Civillikuma spēka zaudēšanu. Ukrainas PSR kodekss, tas arī zaudē savu nozīmi. Saskaņā ar Art. RSFSR Civilkodeksa 135. pantu, ja pilsonis slikti apsaimniekoja viņam piederošo dzīvojamo ēku un ļāva to iznīcināt, vietējās domes izpildkomiteja varēja viņam piešķirt nepieciešamo laiku mājas remontam un, ja viņš neievēroja šo rīkojumu bez pamatota iemesla ar tiesas lēmumu māju varēja izņemt no personas mantas ar to nodošanu vietējās deputātu padomes fondā.
Šobrīd Ukrainas Civilkodeksā šādas normas nepastāv, taču nav tāda pamata mājokļa īpašumtiesību izbeigšanai kā “bezsaimnieka uzturēšana” (Ukrainas Civilkodeksa 346. pants). Tajā pašā laikā joprojām būtu jāpieļauj teorētiska iespēja personai atņemt tiesības uz mājokli tiesā, izmantojot vispārīgās normas un principus. Civillikums par citu personu tiesību aizskāruma novēršanu, īstenojot savas tiesības (Civilkodeksa 13.panta 2.daļa), par īpašnieka pienākumu uzturēt viņam piederošo īpašumu (Civilkodeksa 322.pants) , par civiltiesisko attiecību dalībnieku rīcības godīgumu, apzinīgumu un saprātīgumu (Civilkodeksa 3.panta pirmās daļas sestais punkts).
Turklāt piespiedu kārtā no viņa var iegādāties dzīvojamo ēku, kurai draud bojājums vai bojāeja īpašnieka vainas dēļ, ja tā ir klasificēta kā vēstures un kultūras piemineklis, pamatojoties uz Art. 352 Civilkodekss.
4. Īpašuma īpašnieka nesaimnieciska apsaimniekošana, dzīvojamo telpu lietošanas noteikumu pārkāpšana ir administratīvais pārkāpums. Saskaņā ar Art. Administratīvā kodeksa 150. pantu, attiecīgas darbības paredz brīdinājumu vai naudas sodu viena līdz trīs pilsoņu neapliekamā ienākumu minimuma apmērā.
Nepilngadīgās personas iesaistīšana antisociālu darbību veikšanā
Komentārs par Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 151. pantu:
1. Nozieguma tiešais objekts ir nepilngadīgā normāla fiziskā attīstība un tikumiskā audzināšana.
2. Objektīvā puse ietver nepilngadīgā iesaistīšanu dažādas formas antisociāla uzvedība: a) sistemātiska alkoholisko dzērienu lietošana; b) sistemātiska apreibinošo vielu lietošana; c) klaiņot; d) ubagošanā. Par iesaistes jēdzienu skatīt komentāru Art. Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 150.
4. Pie kriminālatbildības saskaņā ar Art. Kriminālkodeksa 151. pantu pie atbildības var saukt tikai fiziska, saprātīga persona, kura nozieguma izdarīšanas brīdī ir sasniegusi 18 gadu vecumu.
5. Nozieguma subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms, t.i. vainīgā persona apzinās, ka iesaista nepilngadīgo sistemātiskā alkoholisko dzērienu, apreibinošo vielu lietošanā, klaiņošanā vai ubagošanā, un vēlas veikt šīs darbības.
6. 2. daļas art. Kriminālkodeksa 151. pants kā priekšmets paredz vecāku, skolotāju vai citu personu, kurām saskaņā ar likumu ir uzlikta atbildība par nepilngadīgā audzināšanu, atbildību (sk. Kriminālkodeksa 150. panta komentāru).
7. Par vardarbības vai tās izmantošanas draudu jēdzienu kā pazīmi nepilngadīgās personas iesaistīšanai antisociālu darbību izdarīšanā (151.panta 3.daļa) skatīt 151.panta komentāru. Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 150.
8. Komentētā panta piezīmē likumdevējs pirmo reizi noteica normu, kas ļauj tiesībsargājošajam darbiniekam nesaukt pie atbildības vecākus par bērna iesaistīšanu klaiņošanā, ja šādas darbības ir radušās sarežģītu dzīves apstākļu kombinācijas rezultātā iztikas avota zaudēšana vai dzīvesvietas trūkums. Tas ir par dažādas situācijas, kurā klaiņošana vecākam ar savu bērnu ir kļuvusi par vienīgo eksistences avotu.
- Par nepilngadīgās personas iesaistīšanu alkoholisko un alkoholu saturošu produktu, apreibinošo vielu sistemātiskā lietošanā (iedzeršanā), klaiņošanā vai ubagošanā, ko izdarījusi astoņpadsmit gadu vecumu sasniegusi persona, –
(grozījumi izdarīti ar federālajiem likumiem, datēts ar 2003. gada 8. decembri N 162-FZ, datēts ar 2013. gada 21. decembri N 365-FZ)
soda ar obligāto darbu uz laiku līdz četrsimt astoņdesmit stundām vai labošanas darbu uz laiku no viena līdz diviem gadiem, vai ar arestu uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem, vai ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem. .
(grozījumi izdarīti ar 2011. gada 7. decembra federālo likumu N 420-FZ) - Tāda pati darbība, ko izdarījis vecāks, mācību darbinieks vai cita persona, kurai ar likumu ir uzticēta atbildība par nepilngadīgā audzināšanu, –
(grozījumi izdarīti ar 2013. gada 2. jūlija federālo likumu N 185-FZ)
soda ar brīvības ierobežojumu uz laiku no diviem līdz četriem gadiem vai ar arestu uz laiku no četriem līdz sešiem mēnešiem, vai ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai nodarboties ar vai bez tās. noteiktās darbībās uz laiku līdz trim gadiem.
(grozījumi izdarīti ar 2009. gada 27. decembra federālo likumu N 377-FZ) - Šī panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētās darbības, kas izdarītas, pielietojot vardarbību vai draudot tās pielietot, —
(grozījumi izdarīti ar 2003. gada 8. decembra federālo likumu N 162-FZ)
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz sešiem gadiem, ar brīvības ierobežojumu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.
(grozījumi izdarīti ar federālajiem likumiem, datēts ar 2009. gada 27. decembri N 377-FZ, datēts ar 2013. gada 21. decembri N 365-FZ)
Piezīme. Šis pants neattiecas uz nepilngadīgā iesaistīšanu klaiņošanā, ja šo darbību izdarījis vecāks sarežģītu dzīves apstākļu kombinācijas dēļ, ko izraisījusi iztikas avota zaudēšana vai dzīvesvietas trūkums.
(piezīme, kas ieviesta ar 2003. gada 8. decembra federālo likumu N 162-FZ)
Komentārs par Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 150. pantu
1. Likums paredz atbildību par nepilngadīgās personas iesaistīšanu sistemātiskā alkoholisko dzērienu, apreibinošo vielu lietošanā, klaiņošanā, ubagošanā.
Metožu saturs nepilngadīgās personas iesaistīšanai šo antisociālo darbību izdarīšanā ir tāds pats kā nepilngadīgās personas iesaistīšanai 1. daļā noteiktajos noziegumos. 150 CC. Par sistemātisku alkoholisko dzērienu un apreibinošo vielu lietošanu tiek uzskatīta nepilngadīgā pamudināšana uz šīm darbībām vismaz trīs reizes īsā laika periodā (piemēram, trīs reizes mēnesī). Tādējādi noziegums tiek uzskatīts par pabeigtu no brīža, kad nepilngadīgais ir pierunāts sistemātiski lietot alkoholiskos dzērienus vai apreibinošas vielas.
Alkoholiskie dzērieni ietver alkoholiskos produktus, kas ražoti, izmantojot etilspirtu, kas ražots no pārtikas izejvielām un (vai) spirtu saturošiem pārtikas produktiem, un neattiecas uz etilspirta un vīna dzeršanu.<1>.
——————————–
<1>1995. gada 22. novembra federālais likums N 171-FZ “Par etilspirta, spirta un spirtu saturošu produktu ražošanas un apgrozījuma valsts regulējumu” (grozījumi 2012. gada 30. decembrī) // SZ RF. 1995. N 48. Art. 4553; 1999. N 2. Art. 245; 2001. N 53 (1. daļa). Art. 5022; 2002. N 30. Art. 3026, 3033; 2003. N 47. Art. 4586; 2004. N 45. Art. 4377; 2005. N 30 (1. daļa). Art. 3113; 2006. N 31 (1. daļa). Art. 3433; N 43. Art. 4412; 2007. N 1 (1. daļa). Art. vienpadsmit; N 17. Art. 1931. gads; N 31. Art. 3994; N 49. Art. 6063; 2008. N 30 (2. daļa). Art. 3616; 2009. N 1. Art. 21; N 52 (1. daļa). Art. 6450; 2010. N 15. Art. 1737; 2011. N 1. Art. 42; N 27. Art. 3880; RG. 2011. N 159, 160; ZR RF. 2012. N 26. Art. 3446; 2012. N 31. Art. 4322; RG. 2012. N 301.
Lai saprastu šī panta saturu, jānošķir apreibinošās vielas un narkotiskās vielas (KL 230.p.). Narkotisko vielu saraksts apstiprināts ar Krievijas Federācijas valdības 2012. gada 1. oktobra dekrētu N 1002 “Par būtisku, lielu un īpaši lielu narkotisko un psihotropo vielu, kā arī nozīmīgu, lielu un īpaši lielu izmēru apstiprināšanu. izmēri narkotiskās vai psihotropās vielas saturošiem augiem vai to daļām, kas satur narkotiskās vai psihotropās vielas Kriminālkodeksa 228., 228.1., 229., 229.1. Krievijas Federācija” (grozījumi 2012. gada 23. novembrī)<1>.
——————————–
<1>ZR RF. 2012. N 41. Art. 5624; N 49. Art. 6861.
Apreibinošās vielas nav narkotiskās vielas, tās, kā likums, ir medikamentiem(klonidīns, difenhidramīna maisījums ar spirtu u.c.), kuru pārdozējot cilvēkam rodas psihes inhibīcija vai atslābināšana. Apreibinošās vielas var būt arī sadzīves ķīmija, kuras tvaiku ieelpošana izraisa intoksikāciju (piemēram, acetons, hloroforms, ēteris). Reibuma metode kopā ar citiem pierādījumiem jāapstiprina ar tiesu medicīnas ekspertīzes slēdzienu. Gadījumā, ja nepilngadīgā veselībai nodarīts kaitējums viņa iesaistīšanās sistemātiskā alkoholisko dzērienu vai apreibinošo vielu lietošanā, vainīgā rīcība kvalificējama kopsakarā ar pantiem, kas paredz atbildību gan pēc komentētā panta, gan par noziegumi pret veselību.
2. Iesaistīšanās klaiņošanā vai ubagošanā ir vēlmes nemitīgi pārvietoties, klaiņošana no viena rajona uz otru, dzīvošana bez pastāvīgas dzīvesvietas, bez pastāvīgiem ienākumiem uzmodināšana nepilngadīgajam uz žēlastības naudas rēķina, lietas, pārtiku utt. Nepilngadīgais šādam dzīvesveidam var piekrist gan pārliecināšanas, gan pieaugušā cilvēka autoritātes izmantošanas, gan draudu, maldināšanas un šantāžas iespaidā.
Vienlaikus jāatzīmē, ka sakarā ar piezīmi. komentētajam rakstam, vecākus nevar saukt pie kriminālatbildības par nepilngadīgas personas iesaistīšanu klaiņošanā, ja pati klaiņošana notiek sarežģītu dzīves apstākļu kombinācijas dēļ, ko izraisījusi iztikas avota zaudēšana vai dzīvesvietas trūkums.
3. Komentējamā raksta 2.daļa paredz bargāku sodu gadījumos, ja iesaistīšanās antisociālu darbību izdarīšanā notiek no vecāku, skolotāju vai citu personu, kurām likumā noteikta atbildība par nepilngadīgo audzināšanu (skat. panta komentāru). 150).
4. Vardarbības lietošana vai tās lietošanas draudi paredz kriminālatbildību un sodu saskaņā ar komentētā panta 3. daļu, ņemot vērā 3. daļā minētos apstākļus. 150 Kriminālkodeksa (skat. šī raksta komentārus).
(ieviests ar federālo likumu, datēts ar 06.07.2017. N 120-FZ)
1. daļa. Nepilngadīgās personas pamudināšana vai citāda iesaistīšana prettiesisku darbību izdarīšanā, par kurām vardarbības izdarītājs zina, ka tās rada draudus nepilngadīgā dzīvībai, pierunājot, piedāvājot, solot, maldinot, draudot vai jebkādā citā veidā, ko izdarījusi persona, kura sasniegusi astoņpadsmit gadu vecums, ja nav tieksmes izdarīt pašnāvību vai nepilngadīgas personas iesaistīšanos nozieguma izdarīšanā vai antisociālu darbību veikšanā, -
sodīts naudas sods no piecdesmit tūkstošiem līdz astoņdesmit tūkstošiem rubļu vai apmērā algas vai citi notiesātā ienākumi uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem, vai labošanas darbs uz laiku līdz vienam gadam ar tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteiktas darbības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā, vai piespiedu darbs uz laiku līdz vienam gadam ar tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteiktas darbības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās, vai ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam ar tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteiktas darbības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
2. daļa. Tāda pati darbība izdarīta:
a) attiecībā uz diviem vai vairākiem nepilngadīgajiem;
b) personu grupa, kuras pamatā ir iepriekšēja sazvērestība, vai organizēta grupa;
c) iekšā publiska runa, publiski izstādīti darbi, masu mediji vai informācijas un telekomunikāciju tīkli (ieskaitot internetu), -
sodīts ar naudas sodu līdz simts tūkstošiem rubļu vai notiesātā darba samaksas vai citu ienākumu apmērā uz laiku līdz vienam gadam, vai piespiedu darbu uz laiku līdz četrsimt četrdesmit stundām, vai labošanas darbu uz laiku līdz diviem gadiem, vai piespiedu darbu uz laiku līdz trim gadiem ar tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteiktas darbības uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā, vai sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteiktas darbības uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Komentārs Art. Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 151.2
Pants nosaka sodu veidošanu gadījumā, ja pieaugušais iesaista nepilngadīgo dažādās darbībās, kas var apdraudēt bērna (līdz noteikta vecuma sasniegšanai) dzīvību. Iesaistīšanās var būt balstīta uz:
- Pārliecināšana un solījumi;
- Draudi un piespiešana;
- Par noteiktām krāpnieciskām darbībām.
Atbildības sadalījums tiek veidots, ja noziegums izdarīts pret vienu nepilngadīgo, personu grupu un bērnu grupām un ja iesaiste veikta, izplatot noteiktu informāciju masu avotos.
Raksts ir apveltīts ar dažāda veida sodiem, katrs nodarījums tiek izskatīts atsevišķi, izpētot datus par izdarīto nodarījumu un no tā izrietošo seku analīzi.
Nepilngadīgais mūsu valstī tiek atzīts par persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Pastāv situācijas, kad šādi pilsoņi pirms noteiktā vecuma var iegūt vēlamo pilngadības statusu. Pirms lietas izskatīšanas šis fakts ir jāpārbauda. Piemēram, ja bērns ir saņēmis laulības tiesības (no 16 gadu vecuma), vai tika piemērots emancipācijas jēdziens, ko nosaka patstāvīgas darbības un patstāvīgas eksistences nianses, šādas personas rīcība tiks uzskatīta par pieauguša cilvēka rīcība. Minētais pants uz situāciju neattieksies.
Tiesu praksē Bērni, kuri nav sasnieguši noteikto vecumu, kas nosaka atbildības iestāšanos, tiek aktīvi aizsargāti, jo tiek uzskatīti par tautas īpašumu, un noteiktām darbībām pret viņiem ir jāpiemēro nopietni sodi.
Mēs uzskatām par nelikumīgām darbībām, kuru mērķis ir iesaistīt bērnus noteiktos bīstamos brīžos, kas var radīt draudus bērna dzīvībai. Ja mēs runājam par iesaistīšanos noziedzīgā darbībā, šādi gadījumi tiek izskatīti atsevišķi.
Panta piemērošana nosaka dažādas soda iespējas, kas tieši atkarīgas no nozieguma pazīmēm. Piemēram, sods gadījumā, ja darbības veiktas pret vienu bērnu, tiek veidota vienkāršota soda piemērošanas versija, nevis par tām pašām darbībām, kas veiktas pret vairākiem bērniem. Bargi sodi tiek piemēroti, ja darbības pret nepilngadīgo, ņemot vērā viņa iesaistīšanos kādā bīstamā darbībā, veic personu grupa. Tiesā tiek veikta to seku analīze, kas radušās, pamatojoties uz darbībām, kas izraisījušas nepilngadīgā iesaistīšanos noteiktos viņa dzīvībai bīstamos apstākļos (šo apdraudējumu sekas).
