Bridža galdam ir četras puses Lai arī cik kaitinošs ir “noteikumu cilvēks”, viņu nekad nedrīkst likt uz viena galda ar bridžistam, kurš spēlē tikai viņa roku, roku un neko citu kā tikai roku. Viņu neapgrūtina domas par savu partneri, viņa trīspadsmit

Četras puses vai četri vēji?

Pugačovu pārsteidza mana sirsnība. "Lai tā būtu," viņš teica, iesitot man pa plecu. - Izpildi tik izpildi, apžēlojies tik apžēlojies. Dodieties uz visām četrām pusēm un dariet, ko vēlaties."
A.S. Puškins. Kapteiņa meita

Tas ir Puškina, pareizāk sakot, Pugačova "Ej pie sevis uz visām četrām pusēm un dari, ko gribi" - spilgts iemiesojums tautas ideju valodā par gribu, gribu, brīvu gribu. Mūsu griba vienmēr ir bijusi saistīta ar neizmērojami plašām telpām, ar skaidru lauku. Un nekas nevar būt plašāks par šīm frazeoloģiskajām "četrām pusēm", kur dodas krievu pasaku varoņi vai mūsu literatūras varoņi.
Apgrozījuma interpretācija no visām četrām pusēm mūsu vārdnīcās parasti akcentē tieši brīvo gribu – “kur gribi, kur gribi”. Telpiskuma ideja ir pietiekami atspoguļota tās iekšējā formā, kur vārda puse ir ļoti caurspīdīga, un pavadošajos darbības vārdos. To kopums ir pietiekami liels, bet tēmu skaidri iezīmē telpiskums, jo tie lielākoties ir kustības darbības vārdi:

“Saimnieks asi paskatījās uz viņu un pasmīnēja: “Nu, ja tev šeit nepatīk, vari iet visos četros virzienos”” (F. Gladkovs. Volnica); “Es izgāju uz ielas ar stingru nolūku iet visos četros virzienos [kur skatījās manas acis]” (M. Saltykov-Ščedrins. Provinces dienasgrāmata);
“Asaris un Siņs: cālis ir aizbēdzis – lido uz visiem četriem virzieniem... viņam nav urbja no tēva un mātes...” (M. Gorkijs. Buržuā).

"Gribas" princips, kas raksturīgs šīs frāzes nozīmei, protams, neatspoguļojas darbības vārdos, ar kuriem tā mijiedarbojas. Tas izpaužas kā priekšroka šādu darbības vārdu pavēles noskaņojumam vai kombinācijām ar modālām konstrukcijām (iet, iet, lidot; var iet ar nolūku iet utt.), kā arī darbības vārdu izvēlē, kur imperatīvs vai. modalitāte tiek izteikta leksiski un ne tikai gramatiski ... Šis ir sakopšanas tonis, kura izteiksmīgums prasa priekšroku imperatīvajai formai:

“Viņu [Azinu] pēdējo reizi paēdināja vakariņās un pavēlēja izkāpt [no bursas] uz visām četrām pusēm” (N. Pomjalovskis. Bursas skices); "Ejiet un nododiet ieročus nachozam," viņš teica ... "un jūs varat izkāpt no visām četrām pusēm" (A. Fadejevs. Sakāve); "Es jums dodu stundu laika! Aprēķiniet un izkāpiet uz visām četrām pusēm ”(A. Stepanovs. Zvonarevu ģimene).

Dažos gadījumos darbības vārdus iet, iet, izkļūt var vai nu izlaist, vai aizstāt ar vārdu marš darbības vārda imperatīvās formas nozīmē, kas piešķir īpašu izteiksmīgumu apgrozījuma lietojumam no visām četrām pusēm:

"Bet saproti, ka es tevi vairs neturēšu. Aprēķiniet un uz visām četrām pusēm - marš!" (M. Gorkijs. Konovalovs).

Darbības vārds atlaist ir visciešāk saistīts ar gribas ideju, brīvību, kas jau ir pilnībā ārpus tīri telpisku vārdu darbības jomas. Faktiski viņš ir "gribas eksponents", jo tas parasti nozīmē stabilu frāzi, kas jāatlaiž. Šādos gadījumos griba tiek it kā aizstāta ar izteiksmi no visām četrām pusēm:

“Viņš prasīja savus spieķus, lūdza, lai viņi dod viņam brīvību, lai laiž uz visām četrām pusēm” (F. Dostojevskis. Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji); “Mēs jūs [ieslodzītos] nenogalināsim... Kamēr mēs atbruņosim pārējos, jums būs jāsēž šeit. Nu tad, kurš vēlas mūs iepriecināt - laipni lūdzam. Lai pārējais iet uz visām četrām pusēm ”(K. Sedykh. Dauria); “Kovpaks bija tikpat laimīgs kā es. Lai nosvinētu, viņš pat lika austrietim iet uz visām četrām pusēm ”(V. Veršigora. Cilvēki ar tīru sirdsapziņu).

Mūsu izteiksmes tēls viegli iekļaujas šādos kontekstos un šķiet Caurspīdīgs: visos virzienos, jebkurā no pusēm, kur vēlamies. Taču krievu frazeoloģijas vēsturnieki to skaidro nevis “telpiski reālistiski”, bet gan “sirreāli”, saistot to ar pagānu maģiju. Atzīstot to par sākotnēji krievisku, H. M. Šanskis, V. I. Zimins un A. V. Filippovs raksta: “No senākajiem maģiskajiem aizsardzības rituāliem. Aizsargājoties no briesmām, viņi paklanījās uz četrām pusēm, četriem vējiem” (KEF, 1979, nr. 5, 84).

Šāds skaidrojums, kā redzam, paredz divus sākotnējā attēla atskaites punktus: tāda stihijas kā vēja pielūgšanu un maģisku aizsardzību pret cilvēku apdraudošajām briesmām. Telpiskā asociācija, kas tik spilgti atspoguļota mūsdienu lietojumi apgrozījums, kā arī tā "gribas" orientācija, ar šādu interpretāciju pilnīgi nav. Ir ļoti grūti mest tiltu starp aizsargājošo rituālu un kustību, kur acis skatās.

Bet neatlaidīsim uzreiz šādu oriģinālo skaidrojumu. Mēs pat neteiksim, ka saikne starp vēju un sāniem, virziens populārajā prātā, patiešām pastāv. Tas ir atspoguļots pat divu svarīgāko kardinālo punktu slāvu nosaukumos: dienvidi un ziemeļi sākotnēji bija tieši dienvidu un ziemeļu nosaukumi. ziemeļu vēji, un tikai tad ieguva mums zināmo vispārējo ģeogrāfisko nozīmi. Četras puses (patiesībā: četras pasaules malas, kas zināmas seniem cilvēkiem) ir nosauktas saskaņā ar diviem galvenajiem orientieriem: austrumi un rietumi - saskaņā ar saullēktu un saulrietu, un dienvidi un ziemeļi - pēc virzieniem attiecīgie vēji.

Tāpēc ir raksturīgi, ka krievu pasakās četri vēji parādās kā četri brāļi. Vienā no tiem "Kluss vīrs un strīdīga sieva" atgriezās mājās nabaga dzirnavnieks, kurš mala rudzus, un pēkšņi pūšošais vējš no kausa nopūta sauju miltu. Sievas piekauts par šādu nolaidību, viņš dodas meklēt Vēju, lai no viņa paņemtu naudas kompensāciju par izkaisītajām mokām. Viņam pretī nāk veca sieviete, kurai viņš pastāstīja savu skumjo stāstu). "Seko man," vecā sieviete viņam teica, "es esmu Vetrova māte, bet man ir četri dēli: pirmais ir austrumu vējš, otrais ir pusdienlaiks, trešais ir rietumi un ceturtais ir pusnakts. Nu saki man tagad, kurš vējš izpūta miltus? (Afanasjevs III, 342-343). Vainīgais izrādījās pusdienlaiks, tas ir, dienvidu vējš, kas pretī miltiem viņam iedeva burvju kastīti, kurā "ir daudz visa kā": nauda, ​​maize, ēdiens, dzēriens - vārdu sakot, "viens tev patīk." Pēc tam kasti nomainīja zaglīgi vīri, un mūsu dzirnavniekam tā bija jādabū vēlreiz ar spēku un atjautību, lai iepriecinātu savu ziņkārīgo sievu.

Un šajā pasakā var atrast dažas pēdas Vēja kā elementa pielūgsmei: "Cilvēks, paklanīdamies Vēja priekšā un pateicoties par kastīti, devās mājās." Tomēr šajā frāzē nav ne miņas no maģiska aizsardzības rituāla, ne visu četru Vēju brāļu pielūgsmes vienlaikus. Bet arī šeit kā kardinālie punkti tiek atspoguļoti caurspīdīgā telpiskā orientācijā gar vējiem.

Nav nejaušība, ka mūsu folklorā pelni, putekļi, putekļi vējš nes uz četrām pusēm. Pietiek atgādināt Ļermontova dziesmu par tirgotāju Kalašņikovu:

Grifs izknābs manas asaru pilnās acis, Manus kaulus izskalos pelēks lietus, Un bez bērēm nožēlojamie putekļi uz četrām pusēm kaisīsies.

Vēl spilgtāka vēju un kardinālo punktu telpiskā "saruna" liecība ir mūsu apgrozījuma nu jau novecojušais sinonīms - uz visiem četriem vējiem (iet, brauc prom, brauc prom, atlaid):

"Fjodors: Nu, kur lai saimnieks iet?" Rašpojevs: Kā kur? Jā visiem četriem vējiem ”(A. Suhovo-Kobiļins. Krečinska kāzas); "Donas armija ir pakļauta cara majestātei, un es, priekšnieks, ar visiem brigadijiem esmu pakļauts viņam ar viņa dekrētu. Un, kas grib - ejiet četros vējos, kaut vai cīnieties ar nešķīsto” (S. Spītīgais Stepans Razins).

Tāpēc no visām četrām pusēm un uz visiem četriem vējiem viņi kādreiz bija frazeoloģiski konkurenti. Vai var teikt, ka otrais, "vējš", bija pirmā, telpiskā, pamatā?

Krievu valodas vēsture, iespējams, liecina tikai par to ilgstošo paralēlismu un pat - ilggadējo priekšroka pirmajam apgrozījumam, nevis otrajam. Materiālos par 18. gadsimta frazeoloģiju, ko apkopojis M. F. Es tevi paņemšu, pusducis skūpstu, lai Dievs ir ar tevi, ej uz visām četrām pusēm "(M. Verevkin. Tātad vajadzētu); “Mana princese ir tik laipna, ka nosprieda, ka es nemīlu, un es viņai devu tīru svētību no visām četrām pusēm” (N. Emin. Roze); "Dobroserdovs, uzrakstījis atvaļinājuma naudu, dod: Laimīgs ceļš, tagad jūs man nepiederat, šeit ir jūsu griba visos četros virzienos, kur vien vēlaties" (M. Prokudins-Gorskis. Lauku liktenis).

Šis pēdējais lietojums - "šeit ir griba jums no visām četrām pusēm" - ļoti labi apstiprina semantisko uzsvaru uz brīva vieta, ko joprojām jūtam, izmantojot savu apgrozījumu.

Par izteiksmes oriģinalitāti no visām četrām pusēm liecina arī senkrievu valodas izloksnes avoti un dati. Voroņežas izloksnēs apgrozījums ir pierakstīts "Tev skaidrs ceļš uz četrām pusēm" (Royz. Haz. Sl., 303), līdzīgi kā plaši pazīstamais sveiciens "Labs ceļojums" ar galdautu. Visu četru zemes koiču senkrievu izteiksmi mēs atrodam jau 11. gadsimtā, vienā no Hilariona darbiem: "Tas nav valdnieka zemes plānā un prombūtnē, Krievijā, pat redzeslokā. un ir dzirdams, ka ir visi četri zemes zirgi." Kā pareizi atzīmē V.V.Koļesovs, Hilarions joprojām neatšķir "reģionus" vai "valstis" šo vārdu figurālajā nozīmē, kas vēlāk sakrita ar vārda zeme nozīmi. No konteksta ir skaidrs, ka XI gs. visu četru zemes zirgu apgrozījumam nebija tiešas saistības ar maģiskiem aizsardzības rituāliem un lokiem uz visām četrām pusēm. Līdz ar to "Krievu frazeoloģijas kodolīgās etimoloģiskās vārdnīcas" autoru pieņēmums nav pamatots ar konkrētu lingvistisko materiālu.

Tas nav apstiprināts arī tāpēc, ka izteiksmes visās četrās pusēs un visos četros vējos, neskatoties uz to strukturālo un semantisko tuvumu, atšķiras pēc izcelsmes. Pirmais ir zināms tikai austrumu slāvu valodām, un ar vārda leksisko aizstāšanu ar vārda pusi: balts. uz ūsām chatyrs [pusēm], uz ūsām čatyrs baki ukr. uz visām pusēm, no visām pusēm. No citām slāvu valodām tas ir atrodams horvātu-serbu valodā: na sve četiri strâne. Šeit svarīgs ir papildinājums svijêta, kas apstiprina pagrieziena telpisko orientāciju uz kardinālajiem punktiem, nevis uz vējiem.

Izteicienam par četriem vējiem ir lielāks lingvistiskais "diapazons" nekā no visām četrām pusēm. To zina gan slāvu, gan neslāvu valodas: ukraiņu. uz visiem chtiri vitri, uz visiem vіtri, dodieties uz desmit vіtri, spēlējot uz іtyri vіtri, spēlējot uz gitiri vіtri; stāvs. iść zabierać się na cztery wiatry "ej, ej ārā no četriem vējiem"; vāciski in aile vier Windę zerstreuen (burtiski "izkaisīt uz visiem četriem vējiem") "izkliedēt uz visām četrām pusēm, pa visu pasauli", in aile Winde zerstreut sein (burtiski, "izkliedēt visos vējos") "izklīst visos virzienos", aus allen vier Winden (lit. "no visiem četriem vējiem") "no visur, no visām pusēm".

Avotu komentāri, kuros ietverti izteicieni par četriem vējiem, ir kuriozi. I. Franko uzsver dažādus aspektus: to, ka “četri vēji” ir senākais visu iespējamo virzienu, visa apvāršņa simbols; ka šie izteicieni raksturo tukšu lauku, pamestu, neapdzīvotu vietu, kur vēji brīvi klīst; ka šajās izteiksmēs vēju skaits var svārstīties - piemēram, par desmit vējiem! atspoguļo 10 dažādas vēja puses un virzienus. Poļu un vācu autori uzsver attiecīgo izteicienu aizgūto raksturu: atzīst to par bībelisku (NKPIII, 653; Rôhrich 1977,1152). Patiešām, Cakarijas grāmatā (2,6) ir atrodams šāds izteiciens: “Hei, hei! Bēdziet no ziemeļu zemes, saka Tas Kungs, un es jūs izklīdināju pa četriem debesu vējiem, saka Tas Kungs.

Bībeles izteiciena nozīme izkaisīt pa četriem debesu vējiem lielā mērā sakrīt ar mums zināmajiem četros vējos; no četrām pusēm, ukr. un balts uz visiem chatyry bakі, uz visiem chotiri bdki. Tomēr arī to atšķirība ir neapstrīdama. Pirmkārt, Bībeles frāzē vējš tiek saprasts gandrīz burtiski kā elements, kas kaut ko vai kādu izkliedē, un mūsu pagriezienos uzsvars tiek pilnībā novirzīts uz kustības virzienu. Otrkārt, darbības vārds izkliedē sīksti piesaistīts "vēja" nozīmei, tas atspoguļo aktīvo darbības virzienu uz objektu. Mūsu izteicienos, kā redzams no daudziem kontekstiem, darbības vārdi raksturo kustīgu subjektu, viņa neatkarīgo, "brīvo" kustību telpā. Turklāt krievu puse un ukraiņu vai baltkrievu boki un baki neiekļaujas Bībeles frāzes loģikā.

Tieši tāpēc, atstājot atklātu jautājumu par apgrozījuma izcelsmi visiem četriem vējiem (tas varētu būt oriģinālā izteiciena par četriem vējiem un Bībeles frāzes kombinācija), varam atpazīt pirmatnējo krievu (resp. austrumslāvu) apgrozījuma statuss no visām četrām pusēm. Šis izteiciens ir folklora, par ko liecina tās daudzos lietojumus pasakās, kur vecāki, nolaižot savu dēlu "no visām četrām pusēm", viņu svētī un pamāca. Par tautas kolorītu liecina apgrozījuma izmantošanas stils, tā skaitliskā simbolika.

Pēc tautas domām, četri ir "pilns skaitlis": tā ir riteņu nometne un pakavu nometne un dzīvnieka nometne. Arī pašam vārdam nometne tautas runā ir vispārinoša nozīme "ķermenis, ķermenis tā locekļu kopumā" un "pilns skaitlis, tas ir, četri". Pilnīguma, pabeigtības simbolika atspoguļojas daudzos materiālos un garīgos jēdzienos: četri mājas stūri, četras sienas būdā, četras pasaules valstis, četri seno laiku elementi, četri evaņģēlisti utt. No tā izriet tādi sakāmvārdi kā Bez četriem stūri, būdiņu nevar cirst, Četras sienas uz četrām pusēm, Zirgam četras kājas, bet klupt, Četras pasaules valstis noliktas uz četrām jūrām.

Protams, pabeigtības un pilnības simbolika ir raksturīga ne tikai krievu vai slāvu skaitļa 4 uztverei. Tas, pēc mitologu domām, jau aizvēsturiskos laikos simbolizēja kaut ko taustāmu, sajūtām pieejamu, neatņemamu. Pateicoties krusta simbolikai (kuru zina ne tikai kristietība), šis skaitlis pastiprināja asociācijas ar pilnīgumu, integritāti un pašpietiekamību. Meridiāna "kristības" ar paralēli sadala zemi četrās daļās. Daudzas tautas sadala pasauli četrās pasaules daļās, mēnešus - četrās Mēness fāzēs, gadu - četros gadalaikos, matēriju - četros elementos, cilvēka garīgās īpašības - četros temperamentos. Protams, šī simbolika caurstrāvo daudzas reliģijas. Piemēram, kristietībā var atrast garu šīs simbolikas rindu: četri iznīcības eņģeļi stāv četros zemes stūros, no kurienes pūš četri vēji; četras upes, kas izplūst no paradīzes un applūst un ierobežo esošo pasauli; debesu Jeruzaleme, kas atrodas četros stūros; utt. (Chevalier, Gheerbrant 1987, 87-89).

Šeit ir viena no spilgtākajām vietām Bībelē šādas simbolikas koncentrācijas ziņā - pravieša Ecēhiēla grāmata, kas sarakstīta ap 593. gadu pirms mūsu ēras:

“Un es redzēju, un lūk, vētrains vējš nāca no ziemeļiem, liels mākonis un virpuļojoša uguns, un starojums ap to, un no vidus liesmas gaisma no uguns vidus; un no tā vidus bija redzama četru dzīvnieku līdzība - tāds bija viņu izskats: viņu izskats bija kā cilvēka izskats; un katram ir četras sejas, un katram ir četri spārni; un viņu kājas bija taisnas kājas... Un cilvēku rokas bija zem spārniem un uz četrām pusēm... Un es paskatījos uz dzīvniekiem, un, lūk, uz zemes blakus šiem dzīvniekiem, katram pa vienam ritenim priekšā. no viņu četrām sejām ... Kad viņi gāja, gāja uz savām četrām pusēm; gājiena laikā neapgriezās. Un viņu loki bija augsti, un tie bija briesmīgi; visiem četriem malas bija pilnas ar acīm” (Ecēhiēls I, 5).

Biedējošs skats, vai ne?

Bībeles tulki viņā saskata dieva Jahves mobilitātes un visuresamības simbolu, kurš nav piesaistīts tikai Dieva Jeruzalemes templim, bet ir klātesošs visur, kur viņam ticīgie atrodas trimdā.

Četri un šeit - absolūts "pilnums", visaptverošs, visuresamība. Kā arī mūsu tautas "visas četras puses". Nav nejaušība, ka šie Vecās Derības "četrriteņu" dzīvnieki "staigāja uz četrām pusēm", neapgriežoties.

Bībeles teksts parāda, ka Ecēhiēla krievu pasaku “četras puses” un “visas četras puses” ir savienotas ar vienu simbolisku ķēdi. Mitoloģiskā universālisma ķēde.

Mūsu izteiksme atspoguļo, lai arī ikdienišķu, bet pilnīgi dabiski zinātnisku skatījumu uz krievu tautu, sadalot, tāpat kā citām tautām, visu to aptverošo "gaismo" telpu četrās - visās četrās! - malas. Tajā pašā laikā kādreiz dominēja austrumu-rietumu orientācija, tas ir, saullēkta un saulrieta virziens, un tagad pazīstamā ziemeļu-dienvidu orientācija bija sekundāra: nav nejauši, ka vārdi orientācija, orientieris utt. atgriezties pie lat. oriens (ģints n. orientis) "austrumi".

Līdzīgi "telpiskie aprēķini" ir raksturīgi arī citu tautu folklorai - piemēram, franču izteiciens aller par quatre chemins "iet četrus ceļus" radās, pamatojoties uz sena paraža Franks, atbrīvojot vergu, nostādīja viņu krustcelēs, kas ved uz četriem galvenajiem punktiem, un pavada ar vārdiem: "Lai viņš ir brīvs un iet, kur grib" (Mikhelson 1901-1902 I, 591).

Vispārinātā nozīmē četras puses ir visa atvērtā pasaule, Dieva gaišais, brīvais plašums, par ko krievu tautai ir īpaša sajūta kopš neatminamiem laikiem. Tas bija arī iespiests izteiksmē no visām četrām pusēm.