SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222PDF-1.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e Tēma: Krievijas valsts XVII-XVIII gadsimtu: modernizācija un tradicionālisms">!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-2.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e Modernizācija ir pāreja no lauksaimniecības (tradicionālā) sabiedrībā mūsdienu rūpniecībā . Tradicionālā rūpniecības sabiedrība"> Модернизация -это переход от аграрного (традиционного) общества к современному индустриальному. Традиционное общество Индустриальное общество - преобладание натурального - распространение крупного хозяйства; машинного производства; - наличие сословной - урбанизация; иерархией; - утверждение рыночной - стабильность структуры; экономики; - социокультурная регуляция - возникновение социальных процессов основана на групп предпринимателей и традиции; наемных работников; - господство религии. - становление демократии, гражданского общества и !} juridiskā valsts.

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.Pdf-img/39553419_132664222.PDF-3.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e Smagi divu veidu uzlabojumi: 1."> Выделяют два типа модернизации: 1. "первичная" (Западная Европа, США) охватывает эпоху первой промышленной революции, разрушающая традиции наследственных привилегий и провозглашающая равные гражданские права и демократию; 2. "вторичная" или "догоняющая" (Россия, Турция). Ее основным фактором выступают социокультурные контакты отставших в своем развитии стран с уже существующими центрами индустриальной культуры.!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-4.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e Jaunas parādības Krievijas XVII gadsimta sociālekonomiskajā attīstībā. , Kas saistīts"> НОВЫЕ ЯВЛЕНИЯ в социально – экономическом развитии России ХVII в. , связанные с усилением РЫНОЧНЫХ ОТНОШЕНИЙ: начало формирования районов, производящих товарный хлеб (Среднее Поволжье, Черноземье); массовый характер процесса перерастания ремесла в мелкотоварное производство, складывание рынков ремесленного производства; появление первых мануфактур; Появление наемных работников в промышленности, сельском хозяйстве и на транспорте; проведение ярмарок; широкое распространение различных промыслов; успешное развитие внешней торговли; активный торговый баланс.!}

Src \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-5.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e Jaunas parādības ekonomikas politikā Mercantilism - Politika atspoguļo intereses"> Новые явления в экономической политике Меркантилизм – политика, отражающая интересы торгового капитала Протекционизм – !} ekonomikas politika Valstis attīstībai rūpniecības valstī un žogs no ārvalstu konkurences (- augstas muitas nodokļi - atbalsts Krievijas tirgotājiem - stimulu balvas par vietējām precēm)

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.Pdf-img/39553419_132664222.PDF-6.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e Vispārējā tendence attīstībā valsts sistēmas Krievijā XVII"> ОБЩАЯ ТЕНДЕНЦИЯ РАЗВИТИЯ ГОСУДАРСТВЕННОГО СТРОЯ РОССИИ В ХVII в. : переход от самодержавия с Боярской Думой к сословно-представительной монархии к АБСОЛЮТИЗМУ.!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-7.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e Absolutisms ir valdības forma, kurā augstākā vara ir Valsts pieder monarhs."> Абсолютизм – это форма правления, при которой верховная власть в государстве принадлежит монарху. Монарх правит, опираясь на разветвленный бюрократический аппарат, постоянную армию, полицию, ему подчиняется церковь как идеологическая сила.!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.Pdf-img/39553419_132664222.PDF-8.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e Atšķirība no Rietumeiropas: absorbītisms Krievijā tika izveidota uz pamata"> ОТЛИЧИЕ от Западной Европы: Абсолютизм в России формировался на базе феодально - крепостнической системы. Социальная опора - дворянство!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-9.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e Pāreju pazīmes uz absolutismu: lomu un vērtību kritums No Boyar Dūmas"> Признаки перехода к абсолютизму: Падение роли и значения Боярской Думы и Земских соборов Усиление бюрократического принципа власти!}

Src \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-10.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e izaugt absolutistu tendences Krievija XVII in. Paskaidrojums "\u003e izaugt absolutistu tendences Krievijā XVII gadsimtā. Krievijas atcelšana 1682. Asa apspiešana prasījumu patriarhs Nikon par galveno politisko lomu (arestu un atsauces). Izbeigšana pēc 1653 sasaukšanas Zemstvo katedrāles. Piešķiršana no Boyarskaya Royal līdzīgi domājošu cilvēku šaurā loka Dūms (vidējais dome). Stiprināšana vietējās vadības lomu, ko tieši iecēla karalis. Palielināt royal favorītus, lai izveidotu politisku kursu. Izveide Noslēpuma politiskās skolas ķermenis ir slepeno lietu kārtība.

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.Pdf-img/39553419_132664222.PDF-11.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e katedrāles kods 1649 nostiprināta valsts pārvalde un"> Соборное Уложение 1649 г. укрепило государственное управление и самодержавную власть царя; регламентировало все сферы общественной жизни; оформляло крепостную зависимость; вводило ответственность помещиков за выполнение крестьянами государственных повинностей; было признано право дворян передавать поместье по наследству, если сыновья будут служить, как и отец; ограничивало церковное землевладение.!}

Src \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-12.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e baznīcas reformas cēloņi 1654. Nepieciešamība pēc baznīcas apvienošanās"> Причины церковной реформа 1654 г. Необходимость унификации церковных правил и обрядов в целях укрепления самодержавия и централизации государства; Необходимость сближения с греческим православием для повышения авторитета русской православной церкви.!}

Src \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.Pdf-img/39553419_132664222.PDF-13.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e galvenās runas masu otrajā"> Основные выступления народных масс во второй половине XVII в. 1648 – 1650 гг. – городские восстания; 1662 г. – «медный бунт» ; 1668 - 1676 гг. - соловецкое восстание; 1670 – 1671 гг. - восстание под предводительством С. Разина; 1682 г. – восстание стрельцов в Москве.!}

Src \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-14.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e galvenie virzieni Krievijas ārpolitikas otrajā"> Основные направления внешней политики России во второй половине XVII в. обеспечение выхода к Балтийскому и Черному морям; возврат потерянных ранее земель на юго-западе и воссоединение с украинским и белорусским народами; достижение безопасности южных границ от набегов крымского хана.!}

SRC \u003d "https://present5.com/prezentation/3/39553419_132664222.Pdf-img/39553419_132664222.PDF-15.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e Pievienošanās Ukraina">!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.Pdf-img/39553419_132664222.PDF-16.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e Peter i reformas Krievijas modernizācijas eiropizācija">!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-17.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e Krievijas absolutisms saskaņā ar Pētera man tika izveidota pēc cēzarisma veida."> Российский абсолютизм при Петре I формировался по типу ЦЕЗАРИЗМА. ЦЕЗАРИЗМ – форма монархии, характеризующаяся активным личным участием императора во всех делах.!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-20.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e Transformācijas jomā militāro lietu. Iepazīstināšana ar ikgadējo darbā komplekti un"> Преобразования в области военного дела. Введение ежегодных рекрутских наборов и создание постоянной армии; Создание флота; Появление гвардии; Созданы школы для подготовки офицеров; Разработаны воинский и морской уставы; Появление орденов и медалей.!}

Src \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222_132664222.PDF-21.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e Pārveidojumi šajā jomā rūpniecības, tirdzniecības,"> Преобразования в области промышленности, торговли, налогообложения. Активная роль государства во всех сферах хозяйственной жизни; Введение государственной монополии на торговлю рядом товаров; Реформа денежной системы; Введение подушной подати; 1721 г. – указ о посессионных крестьянах; 1724 г. – таможенный тариф.!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.Pdf-img/39553419_132664222.PDF-22.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e Pārveidojumi valsts pārvaldes jomā."> Преобразования в области государственного управления. Создание губерний; Создание Сената; Создание прокуратуры; Создание коллегий.!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-23.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e Sociālā konversija. Sinoda izveide - savdabīga"> Преобразования социального строя. Создание Синода – своеобразной Духовной коллегии во главе с обер-прокурором; Поместья уравнены с вотчинами; Пожизненная служба для дворян; Продвижение по службе регламентировалось «Табелью о рангах» ; Разделение горожан на купцов и ремесленников.!}

Src \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-24.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e Pārveidojumi ārpolitikā. Krievija ir pārvietojusies no presēšanas risinājuma"> Преобразования во внешней политике. Россия перешла от решения насущных задач национальной политики к решению типично имперских проблем; Заложены основания имперской политики XVIII – XIX вв.!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-25.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e Transformācijas kultūras jomā. Rietumeiropas ieviešana"> Преобразования в сфере культуры. введение западноевропейского летоисчисления и перенос начала года на 1 января; устройство начальных и высших школ - артиллерийских, инженерных, морских, медицинской; устройство типографий, печатание специальных книг и карт, букварей; учреждение газеты; введение арабских цифр и нового гражданского шрифта; учреждение музея (Кунсткамеры) и библиотеки; учреждение аптек в крупных городах; Создание Академии наук в 1725 г. ; организация театра в Москве.!}

Src \u003d "https://present5.com/prezentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-26.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e pretrunīgās sekas Petrovsky reformām. Pozitīvs negatīvs"> ПРОТИВОРЕЧИВЫЕ ПОСЛЕДСТВИЯ ПЕТРОВСКИХ РЕФОРМ. ПОЛОЖИТЕЛЬНЫЕ ОТРИЦАТЕЛЬНЫЕ Дан мощный импульс развитию Усилились элементы восточного промышленности. деспотизма Созданы боеспособные армия и Произошло полное огосударствление флот общественной жизни Сформирован компетентный Бюрократия подчинила все сословия, государственный аппарат перекрыв пути для формирования зачатков гражданского общества Заложены основы светской Произошло полное закрепощение тех культуры и системы слоев общества, которые до этого образования оставались формально свободными Россия получила широкое Созданный Петром огромный международное признание, государственный сектор сделала шаг по пути экономики стал главным интеграции в европейскую препятствием для формирования систему рыночных отношений в промышленности.!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-27.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e Palace Epoh Coups Essence: nolēmuma konsolidācija un stabilizācija"> Эпоха дворцовых переворотов Сущность: консолидация и стабилизация правящего сословия – класса дворянства.!}

Src \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.Pdf-img/39553419_132664222.PDF-28.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e XVIII gadsimta apvērstu iezīmes: pretinieku klātbūtne grupas"> ОСОБЕННОСТИ ПЕРЕВОРОТОВ ХVIII века: Наличие противоборствующих группировок в правящих кругах, что было следствием ускоренных реформ и модернизации. Особая роль гвардии, т. к. отсутствовали традиционные и легальные общественно- политические организации. Превратились в своеобразное регулирующее начало государственности – власти приходилось обосновывать правомерность совершенного переворота. Стремление сохранить видимость законности и юридически закрепить произошедшую «революцию» . Каждый удавшийся переворот сопровождался волной неудачных попыток его «переиграть» .!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-29.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e Palace Coaps vajā: neierobežotas autokrātijas princips"> ДВОРЦОВЫЕ ПЕРЕВОРОТЫ СОХРАНЯЛИ: принцип неограниченного самодержавия стабильность феодально-крепостнической системы внутриполитический курс (закрепощение) внешнеполитический курс (преемственность в действиях по отношению к Швеции, Польше и Турции).!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-30.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e" Pils dorms epoh. "Catherine i -"> «Эпоха дворцовых переворотов» . Екатерина I - 1725 – 1727 гг. ; Петр II – 1727 – 1730 гг. ; Анна Иоанновна – 1730 – 1740 гг. ; Иван VI Антонович (регенты Бирон, Анна Леопольдовна) – 1740 – 1741 гг. ; Елизавета Петровна – 1741 – 1761 гг. ; Петр III – 1761 – 1762 гг.!}

Src \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-33.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e" Apgaismots absolūtisms "- Eiropas fenomens, kas plūst plūsmas ārā regulāru posmu attīstības vairākām Eiropas valstīm. Politika"> «Просвещенный абсолютизм» - общеевропейское явление, составившее закономерную стадию развития ряда стран Европы. Политика «просвещенного абсолютизма» в России – попытка предотвратить народные движения против крепостной системы и приспособить помещичье хозяйство к новым буржуазным отношениям.!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-34.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e" apgaismota absolūtisma "politikas īstenošana. Sekulēšana"> Реализация политики «просвещенного абсолютизма» . Секуляризация церковного землевладения; Создание в 1765 г. с целью содействовать дворянскому предпринимательству Вольного !} ekonomiskā sabiedrība; Sasaucot komisiju 1767. gadā

Src \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-35.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e galvenie virzieni ārpolitikas Catherine II. South"> Основные направления внешней политики при Екатерине II. Южное и борьба за выход к Азовскому и Черному морям; Западное – участие России в трех разделах Польши; Восточное – дальнейшее освоение Сибири и Аляски.!}

SRC \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.Pdf-img/39553419_132664419_132664222.Pdf-36.jpg" alt \u003d "(! Lang:\u003e Krievu-turku karš 1787 - 1791">!}

Src \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-37.jpg" Alt \u003d "(! Lang:\u003e sadaļas Polijas">!}

Src \u003d "https://present5.com/presentation/3/39553419_132664222.PDF-img/39553419_132664222.PDF-38.jpg" alt \u003d "(! LANG:\u003e Valdes rezultāti Catherine II, stiprinot autokrātiju. Stiprinot Noziedzības stāvoklis"> Итоги правления Екатерины II Укрепление самодержавия. Усиление позиции дворянства в государстве («золотой век российского дворянства»). Расширение территорий России (выход к Черному морю).!}

Vispārējās īpašības. XVII gadsimtā Krievijā tika izveidota Petrovsky reformu priekšnoteikumi. Ekonomikā tiek pabeigta servera nozīme, tiek pabeigta vienas kopīgas tirgus un teritoriju ģeogrāfiskās specializācijas veidošanās. Sociālajā dzīvē, Zemstvo katedrāles pakāpeniski zaudē savu nozīmi un absolūtu monarhisko spēku attīstās. Tomēr pastāv biežas spēcīgas tautas prognozes, tāpēc vecumu sauc par "dumpīgiem". Ārpolitikā Krievija iejaucas Eiropas Trīsdesmitgadu karā. Krievijas kultūra aktīvi absorbē Rietumu Eiropas tendences.

Nosacīti XVII gadsimtā var iedalīt divos periodos: 1) laiks pārvarēt nepatikšanas; 2) izvelk priekšnoteikumus Petrovsky reformas.

Mihaila Fedorovich (1613-1645). Jaunā karaļa skaitlis organizēja visas sabiedrības sektorus, bet viņa tēvam bija reāla jauda uz ilgu laiku - metropolitan Philaret. Liela loma spēlē Zemsky katedrāle, kas iet 10 reizes. Bet katedrālēm bija tikai apspriedes funkcija. Likumdošanas pilnvaras bija karaļa un Boyarskaya domas rokās. Mihaila valdīšanas galvenais uzdevums bija traucējumu ekonomisko un politisko seku pārskats. Centrālā kontrole tika veikta, izmantojot pasūtījumu sistēmu. Vietējo pašvaldību aizstāj vēlēšanu galvenes no centra izraudzītā gubernatora. Par karaspēka pamatā bija cimtles, kas saņēma zemi saviem pakalpojumiem ar zemniekiem. Bet sakarā ar zemnieku lidojumu cilts, šie muižas tika novērtēti lēti. Tādēļ valdība palielina termiņu, kas saistītas ar bēguļojošo zemnieku čeku līdz 15 gadiem un nodod visus gadījumus par meklēšanu laupītāja secībā, tas ir, zemnieku lidojums no zemes īpašnieka sāk tikt uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu.

Papildus cēlā milicijas saglabāšanai, jo 30s sāk veidoties " jaunās ēkas plaukti"- kājnieki un kavalērija. Plaukti tika iegūti no brīviem cilvēkiem, kas tiek turēti valsts kontā (bez zemes), un tos apmācīja amatpersonas - ārzemnieki.

Aleksejs Mihailovich (1645-1676). XVII gadsimta vidū ir nepieciešama nepieciešamība sistematizēt visus likumus un jaunā likuma kodeksa publicēšanu. Speciāli samontētas Komisijas darba rezultāts ir kļuvis par ievēlēto cilvēku līdzdalību 1649. gada katedrāles kods. Kods pabeidza Serfomas sistēmas izpildi: bēgļu zemnieku uzmundrinājums kļuva par nenoteiktu, SERF stāvoklis ir iedzimts, Peidādes iedzīvotāji ir pievienoti Pasadas kopienām. Vairāki semināri pastiprināja ķēniņa centrālo spēku. Tādējādi īpaši reprezentatīvā monarhija attīstījās absolūtā monarhijā.

Absolūtisms -valdes forma, kad likumdošanas, izpildvaras un tiesu iestādes ir koncentrētas monarha rokās. Savā darbībā monarhs balstās uz viņu iecelto birokrātisko aparātu. Valsts un pašvaldība ir centralizēti. Monarch arī kontrolē pastāvīgo armiju un finanšu sistēmu. Krievijas absolūtisma īpatnība bija, ka viņš neatbrīvoja augošo buržuāziju (trešo klasi). Absolutisma atbalsts bija muižniecība un zemnieku kopiena. Tomēr absolūtisms veicināja individuālo teritoriju ekonomisko attiecību stiprināšanu, visu Krievijas tirgus veicināšanu un kapitālistu elementu veidošanu iedzīvotājiem.

Zemskas katedrāles laikā Zemsky katedrāle pārtrauca (pēdējā reize, kad katedrāle gatavojas 1653. Jautājumā par Malororsia pievienošanos), tad nozīmīgums Boyar Duma ir samazināts (no Domes, kurā vairāk nekā 100 cilvēki, Aleksejs Mihailovičs, uzsver tuvu Domu no īpaši pilnvarotiem, un lēmumi veic patstāvīgi), pasūtījumu secība kļūst ievadīts. Rūpniecībā parādās fabrika, pamatojoties uz darba dalīšanu, mašīnu izmantošanu un nomātu darbu (galvenokārt no cietokšņa un aizsargājamo valsts zemnieku). Tomēr krievu ekonomikas manubu īpatsvars bija niecīgs. Pilsētās vietējā pašpārvalde ir pakāpeniski atcelta, un tiek ieviesta vojevodskoy vadība.

No XVII gadsimta otrās puses, galvenā Krievijas attīstības tendence ir īpaši pamanāma: tie ir mēģinājumi turēt modernizācija valstis. Modernizācijā tiek saprastas izmaiņas sociāli ekonomiskajā, politiskajā un garīgā sfērā sabiedrībā. Krievu modernizācijas iezīme bija absolūtās monarhijas stiprināšana un serfiskas stiprināšana. Modernizācijas mērķis bija valsts militārā un nodokļu attīstība.

Ārpolitika un Krievijas teritorijas paplašināšana.

XVII gadsimta ārpolitikā ir izsekoti vairāki uzdevumi: 1) pārvarēt satraukumu; 2) piekļuve Baltijas jūrai; 3) cīņa pret Krimāniem dienvidu robežās; 4) Sibīrijas attīstība.

Galvenie panākumi Aleksejs Mihailovičs Tā bija Malorus (Ukraina) pievienošanās. Iebildums 1648. Ukrainā sāka sacelties Zaporizhzhya kazaki, kuru vadīja Bogdan khmelnitsky pret stabiem. Sacelšanās ir kļuvusi par tautas karu. Sakarā ar briesmām cīnīties par divām frontēm (pret poliem un Turciju), nemiernieki pārsūdzēja palīdzību no Krievijas. Zemsky katedrāle 1653 Viņš pieņēma lēmumu par Little Krievijas kreisās krasta pievienošanos Krievijai. Malorussia pievienošanās bija iemesls karš ar Sadraudzības runu (1654-1667), kas beidzās ar Andrusovsky pamieru. Krievija atgriezās Smolenskā un atzina Malorussia pievienošanos. 1686. gadā Kijeva atgriezās Krievijā. Neveiksmīgs bija krievu-zviedru karš 1656-1658 Par Somijas līci, pārgājienu princis V.V. Golitsin uz Krimas 1687. un 1689. gadā. Tādējādi Krievijai bija izeja tikai baltajā jūrā caur Arhangeļsku, viņa nesaņēma izejas uz citu jūru. Veiksmīga bija Krievijas ārpolitika Sibīrijā: austrumu Sibīrija ir pievienota, krievu zemējuma V. Poyarkovs, S. Dezhnev nāca pie Klusā okeāna, izveidoja robežas ar Ķīnu.

Katedrāles kods 1649g.

1. Katedrāles izstrāde un pieņemšana

2. Avoti katedrāle

1. Izmaiņas sociāli politiskajās attiecībās bija jāatspoguļo labajā pusē. 1648. gadā tika sasaukts Zemsky katedrāle, kas turpināja sanāksmes līdz 1649. gadam tika izveidota īpaša komisija, lai apkopotu kodeksa projektu, tika izveidota īpaša komisija, Zemsky katedrāles pārstāvju pārstāvja pārstāvja projekts bija precīzs. Viens no iemesliem, kādēļ paātrināt kodifikācijas darbus bija klases cīņas pastiprināšanās - 1648. gadā Maskavā izcēlās masveida sacelšanās.

Katedrāles kods tika pieņemts 1649.gadā Maskavā Zemsky katedrāle un King Aleksejs Mikhailovich. Pieklājība bija pirmais drukātais Krievijas kodekss, viņa teksts tika nosūtīts uz pasūtījumiem un vietām.

2. katedrāles liešanas avoti bija Covern 1497 un 1550. Coverd segums. Padomju, Lietuvas un Bizantijas tiesību akti. Vēlāk kodu papildināja jauno zinātņu raksti.

3. Katedrāles kods sastāv no 25 nodaļām un 967 rakstiem. Tas tiek sistematizēts un atjaunināts ar visiem Krievijas tiesību aktiem, ir bijis nodaļa tiesību normu, ko nozarēs un iestādēs. Noformējot tiesību normas, ir saglabājusies konservēšana. Vingrinājums atklāti fiksēja dominējošās klases privilēģijas un noteiks neatbilstīgo klases nevienlīdzīgo stāvokli.

Katedrālē ir izveidots valsts vadītāja statuss - ķēniņš kā autokrātisks un iedzimts monarhs.

Pieņemot depozīciju, tika izveidots un atgriezās bijušajā īpašniekam, tika izveidots un atgriezās bijušajā īpašniekam, tika izveidots un atgriezās bijušajā īpašniekam, tika izveidota un atgriešanās bijušajā īpašniekam, tika izveidota un atgriešanās bijušajā īpašniekam.

Galvenā uzmanība tika pievērsta tiesvedībai un krimināltiesībām. Detalizētāka regula tika pakļauta izmēģinājuma formai: negrieziet un meklēšanu. Tika piešķirti jauni noziegumi. Sodu mērķi. Pilnvarots, atriebība un noziedznieka no sabiedrības izolēšana.

1649. gada katedrāles kods bija galvenais Krievijas likuma avots pirms Krievijas impērijas likumu kodeksa pieņemšanas 1832. gadā

Sūtiet savu labo darbu zināšanu bāzē ir vienkārša. Izmantojiet zemāk esošo veidlapu

Studenti, maģistranti, jaunie zinātnieki, kuri izmanto zināšanu bāzi savā pētījumos un darbs būs ļoti pateicīgs jums.

Publicēja http.:// snaust. visbīstamākais.. ru/

Ieviešana
2. Krievijas attīstība 17. gadsimtā
2.2 Valde Boriss Godunova, FalseDmitriaI. unII., Vasily Shui
2.4 rezultāti satraukumu. stāvoklis Krievijas valsts Valdes sākumā Mihails Romanova
Secinājums
Izmantoto avotu saraksts

Ieviešana

15-17th gadsimtos notika viena Krievijas valsts veidošanās. Šī problēma tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem vēsturiskās zinātnes.

Krievijas valsts dzimis XIV gadsimtā zem apspiešanas ārējo jūgu, tika uzcelta un paplašināta XV un XVI gadsimtu, starp spītīgu cīņu par to esamību rietumos, dienvidos un dienvidaustrumos. Šis ārējais cīņa un turēja iekšējo naidīgumu. Krievijas centralizētās valsts veidošanās un attīstības process notika sarežģītos apstākļos. Krievija ieguva savu vietu pasaulē, tās ģeopolitisko telpu, kā rezultātā asiņainu uzvaru un izveicīgs politiku. Šim procesam bija nozīmīga loma valsts vēsturē, iepriekš noteiktā pozīcijā, attīstībā un bija dabiska.

XVII gadsimtā Turpinājās Krievijas valsts centralizācija. 17. gadsimtā bija neskaidrs laiks, kas noveda pie ekonomikas lejupslīdes. Tas bija laiks kļūt par jaunu varu un reformām.

Šajā rakstā mēs aptversim abus datus par svarīgāko periodu Krievijas vēsturē.

Šā kursa mērķis ir izpētīt Krievijas valsts stāvokli 15-17 gadsimtos.

Lai īstenotu šo mērķi, tika piegādāti šādu uzdevumu autors:

apsvērt galvenos notikumus 15-16 gadsimtu periodā;

raksturot Krievijas sociāli ekonomisko attīstību 15-16 gadsimtos;

pārbaudiet politiskās un ekonomiskās krīzes iemeslus Krievijā 16-17 gadsimtu gaitā. un galvenie traucējumi;

raksturo Boris Godunov valdi, FalseDmitria I un II, Vasily Shuisky;

apsvērt tautas militārijas radīšanas un rezultātu iemeslus;

veikt satraukuma rezultātus. Apsveriet Krievijas valsts stāvokli Mihaila Romanova valdes sākumā.

Lai rakstītu kursu, protams, tika izmantotas mācību grāmatas par vēsturi Krievijas šāda autori, AS: Arslanov R.A., V.V. Kerov, M.N. Moseikina, TM Smirnova, Bakhanov A.N., Gorinovs M.M., Dvornchenko A.Yu., Kashchenko S.g., Kirillov V.V., Klyuchevsky V.O., Orlov A.S., Georgiev V.a., Georgiev N.G, Sivokhina T.A. citi.

Kursa darba struktūra ir saistīta ar pētījuma mērķiem un mērķiem un ietver? Ievads, divas nodaļas, kas sadalītas punktos, secinājumi un izmantoto avotu saraksts.

1. Viena Krievijas valsts izglītība 15-16 gadsimtos

1.1. Galvenie notikumi 15-16 gadsimtu periodā.

16. gadsimta trešdaļas otrajā pusē. Lielākā daļa Krievijas zemju notika Maskavas Lielajā hercogistē. Maskava ir kļuvusi par viena krievu valsts galvaspilsētu.

Grand hercogs Visu Krievija Ivan III Vasilyevich (noteikumi 1462-1505) pievienojās Maskavas Lielajai Firstistei Yaroslavl (1463), Rostova (1474) Principalities, Novgorodas Republika (1477), Tvera Great Principality (1485), Vyatka Land (1489) ). "Stāvot uz zagli" no Hana Large Horde karaspēka un Ivan III 1480. gadā beidzās ar AHMAT atkāpšanos, kas noveda pie Krievijas galīgā atbrīvošanās no Mongol-Tatar jūga. Krievijas un Lietuvas karu 1487-94 un 1500-03, Augstākās principi, Černigovs, Novgorodas-Seversky, Starodub, Gomela, Brjanskas, Toropets un citi tika aizgājuši 1487. Kazan Khanate kļuva par Krievijas valsts vasalīti (līdz 1521). No 15. gadsimta beigām. Bija vietējā zemes īpašumtiesību sistēma. Arslanov R.a., V.V. Kerov, M.N. Moseikina, TM Smirnova. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz 20. gadsimta beigām. Pieteikuma iesniedzēju rokasgrāmata universitātēm. - 2000 519 p.

Īpašums, kura īpašnieks bija kalps muižnieks, un Augstākais īpašnieks Grand hercogu nevarēja pārcelt mantotus, pārdot utt. Muižniecība bija pamats bruņotie spēki valstis. Par kaitinošas nepieciešamību valsts un feodālās naudas piespieda viņiem palielināt savu rentabilitāti priesteru un vietām, nododot nodokļa uz naudas nodokļiem, pieaugums notikumiem, ieviešot savu skandāla, tulkojums zemnieku uz darījumu tulkojumu. Lawsufit 1497 legalizēja vienu periodu pārejas zemnieku uz citiem. Īpašnieki, parasti rudenī, nedēļu pirms Jurian dienas (26. novembris) un nedēļu pēc viņa. Kad Ivans III, centrālās valsts aparātu izvietošanas process staigāja. Boyarskaya Dūma kļuva par pastāvīgu padomdevēju struktūru Augstākā varā. Viņā viņi ietvēra garīgās rindas: no 16. gadsimta sākuma. - Dūma muiži, vēlāk garīgie velni. Turpinājās Maskavā pievienoto Maskavā pievienoto principētāju savienība tiesā. Attiecības starp Maskavas un Reģionālo reglamentēto reģionālo ARistokrātiju. Tajā pašā laikā joprojām tika saglabāti vairāki īpaši teritoriāli pagalmi (Tveras Zeme līdz 40 gadiem. 16. gadsimtā., Novgorodas zeme līdz 17. gadsimta 1. ceturksnim). Bija centrālās izpildinstitūcijas (Valsts kase, pilis). Vietējās administratīvās, finanšu un tiesu funkcijas veica vadītāju un žurnālu institūciju Krievijā, kas notika uz barošanas, 2. laulības (1472) Ivan III rēķina ar pēdējās Bizantijas imperatora Zoya (Sofijas) paleologa brīpeša rēķinā Maskavas starptautiskā vara. Diplomātiskās un tirdzniecības attiecības ar pāvesta troni, Svētās Romas impērija, Ungārija, Moldovas Firstiste, Osmaņu impērija, Irāna, Krimas khanāts un citi, Ivan Irani atradīs baznīcas un laicīgo ēku būvniecībā Itālijas Maskavā Fryazin Alevision (Milanza) arhitekti, Alevision Fryazin (jauns), Aristotelis Fioravati utt.

Kad Ivans III, cīņa 2 strāvu krievu pareizticīgo baznīcā pastiprināja: Josephlands (dibinātājs un garīgais līderis Joseph Volotssky) un non-aizbārējiem (Nile Surovsky, Paisius Yaroslavovs, Vasian Patrikeev uc). Ilgieru mēģinājums īstenot baznīcas katedrāli 1503 Ideja par zemes īpašumtiesību atteikumu izraisīja aktīvu opozīciju Joseph Volotsky un viņa atbalstītājiem. Balkanova A.N., Gorinovs M.M. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz XVII gadsimta beigām. Rezervējiet I. M., 2001. - 347 p.

Ivans III, kas paredzēja papildināt valsts zemes fondu uz sekularizācijas rēķina, bija spiests atpazīt Josephlant programmu: "Baznīcas noskaidrošana - Dieva būtība līdzjūtība." Viņš arī mainīja savu attieksmi pret Volnodims apli (FV Kuritsyn, Ivan Black uc), kas dibināta Tiesā viņa Dēla un CO-Guide (no 1471) Grand Duke Ivan Ivanovich jauniešiem (1458-93) un Viņa sieva (no 1483) Elena Stefanovna (nomira Opal 1505), un deva ceļu arhibīskapa Novgorod Gennady un citiem hierarhiem, kas pieprasa nežēlīgu sodu pārstāvju pārstāvju no šī n. Novgorodas-Maskavas ķecerība.

Grand hercogs visi Krievija Vasilija III Ivanovičs (Noteikumi 1505-33) pievienojās Maskavas Pleskavas Republikai (1510), Ryazan Grand District (1521). Pakārtots Lietuvas Smolenskas Lielhercogistē (1514). Valsts teritorijas lielums palielinājās no 430 tūkstošiem km 2 (60. gadu sākums. 15. gadsimtā) līdz 2800 tūkstošiem km 2 (30 gadu, 18. gadsimta sākums). Vasilija SH, pēc viņa tēva politikas stingri regulēja savas attiecības ar konkrētiem prinčiem, tika novērsti vairāki automobiļi. Viņš sāka būvniecību aiz acu lielā mirst, un vidējo un mazo feodālu feodālistu interesēs atbalstīja zemes attīstību uz Maskavas dienvidiem. Viņš, tāpat kā Ivan III, uzaicināja ārzemniekus uz Maskavu: ārsts un tulkotājs N. Bulev, Maxim Grek un citi. Lai attaisnotu Dievišķo izcelsmi Grand Duct, Joseph Volotssky idejas, "stāsts par Princes Vladimiru", teorija "Maskava - Trešais Roma ". Laulības šķiršana ar Saberova Sabura (1525) un laulību Elena Vasiljevna Glinsskaya saasināja attiecības starp Vasiliju III ar daļu no Maskavas Boyars.

Great Princess, Elena Glinsky (1533-38), un pēc viņas nāves, ar nelielu Lielo Prince no visas Krievijas (no 1533) Ivan IV Vasilīlevich (1530-84), cīņa cīņa par tiesas grupām bija pasliktināts. Tā piedalījās iecienītākajā Elena - Princis I.F. Assinskin telefonija-Obolensky (nomira noslēgumā), Belskas, Shuisian, Boyars no Vorontsov, princis Glinsky. Šajā laikā Vasily III brāļu ierašanās tika likvidētas ar Jurijs Dmitrovskas princis un Andrejs Staritsky (abi tika nogalināti cietumā). Tika veiktas monetārā reforma (1535-38), zemju apraksts (1536-44), uzsāka reformu (1539-41) un citi. Klyuchevsky v.o. Krievu vēsture: pilna lekciju kurss: 2-gulta: kN. 1. - Mn: raža, m.: AST, 2000. - 1056 p. - vēsturiskās domas klasika.

16. gadsimta pirmajā pusē. Vietējā zemes īpašumtiesības centrālajās valstīs aptvēra vairāk nekā trešdaļu no zemes, bet zemes īpašumtiesību dominējošā forma palika vaina. Bija zvejas un amatniecības produkcijas pieaugums. Lielie dzelzceļa centri bija Novgorod, Serpukhovsky-Tula rajons, Ustyuzhna-Iznopolskaya; SOLVARIA nodarbojas ar Salt-Galitsky, ANO un NENOX (Baltās jūras krastā), Solvychyodsk; Ādas ārstēšana - Jaroslavlā uc Tirdzniecības un rokdarbu augšpusē vairākām pilsētām, viesiem un dzīvojamās istabas un auduma, tika iekļauti simtiem. Pashnina nāca no ziemeļiem, kur maize tika piegādāta no centra. Tirdzniecība ar austrumu valstīm (Osmaņu impērija, Irāna, Vidusāzijas valsts) bija attīstīta nekā ar Rietumu valstīm. Maskava kļuva par lielāko tirgus tirgu. 16. gadsimta vidū Bija jau 160 pilsētas valstī, no kuriem lielākā daļa bija militārie administratīvie centri. Balkanova A.N., Gorinovs M.M. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz XVII gadsimta beigām. Rezervējiet I. M., 2001. - 347 p.

16.1.1547 Ivan IV Vasililevičs bija precējies ar Karalisti, karaļa nosaukums tika uzskatīts par vienādu ar imperatora. Tuvākais padomnieks karalis bija Metropolitan Makarya. 40 gadu beigās - 50. gg.16 gadsimtā. Ivan IV kopā ar t. N. Ievēlētais Rada (AF Adashevs, Silvestre et al.) Piedalījās tiesu iestāžu 1550 sagatavošanā, aizpildīja lūpu un notika Zemstvo reformas (pēdējās barošanas laikā), sāka sasaukt Zemstvo katedrāles, centrālo nacionālo īpašumu un pārstāvniecības iestādes ar likumīgu funkcijas. Tur bija veidošanās pārstāvja monarhija. Karalis pārvalda kopā ar Boyar Dūms, balstoties uz Zemsky katedrāļu lēmumiem. Suverēnās pagalmos ietvēra dominējošā klases (ieskaitot prinča un Oldoboyarsk aristokrātiju) un dalījās ar rindām: Twum, kā arī tuvu tiem, tostarp augstākās tiesas pozīciju, Maskavas ierindas un muižas pārstāvji no apgabala korporācijām. Veidojās galvenās cilvēku kategorijas "Tēvzemei" un "uz instrumenta". Apkārtne regulēja cēloņu dzemdību vispārējo un oficiālo attiecību sistēmu. Tajā pašā laikā Ivan Iv Dekrēts 1550 ierobežoja izmantošanas noteikumu piemērošanu militārajā dienestā par labu nopelniem. 16. gadsimta vidū Tika izveidota centrālo izpildinstitūciju sistēma (vēstniecība, zeme, izlādēta uc). 1550. gadā tika izveidoti 6 šaušanas režīmi, kas tika sadalīti simtiem. Armijas pieņemšanas vietējo sistēmu izdeva "Izvietošanas pakalpojums" (1555-60).

Svarīgākais ārpolitikas iznākums 1550. gados. Kazaņas atzīme, Kazaņas teritoriju pievienošanās (1552) un Astrakhan (1556) Khanate uz Krieviju un vidējā Volga reģiona tautu iekļaušanu un Rietumu pri.Ruralo jaunattīstības starptautiskajai valstij. 16. gadsimta otrajā pusē Krievijā papildus krieviem, tatāriem, Bashkirs, UDmurt, Mari, Chuvashi, Mordva, Komi, Karēlija, Saama, Veps, Nenets un citas valstis dzīvoja.

Lai novērstu Krimas Khans reidi uz valsts dienvidu un centrālajiem reģioniem 1556-59, Krievijas un Ukrainas karaspēka kampaņas tika veiktas teritorijā, ievērojot Krimas khanātu. 1559. gadā Voevoda d.f. ADASHEV izkrauj Krimas krastā, notverti vairākas pilsētas un ciemati un droši atgriezās uz Krieviju. Arslanov R.a., V.V. Kerov, M.N. Moseikina, TM Smirnova. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz 20. gadsimta beigām. Pieteikuma iesniedzēju rokasgrāmata universitātēm. - 2000 519 p.

1558. gadā Ivan IV sāka Livonijas karu, lai apgūtu Baltijas valstis un izveidotu sevi Baltijas jūras piekrastē. Saskaņā ar krievu karaspēka sitieniem Livonsky pasūtījums sabruka. Zviedrija, Polija un Lietuvas Grand Firstiste (no 1569. gada - Sadraudzības) tika veiktas pret Krieviju.

Aptuveni 1560 bija kritums valdībā par ievēlēto Rada, daži locekļi, kas iebilda pret uzturēšanu Livonijas kara, kā arī uzskatīja, ka ir nepieciešams turpināt cīnīties pret Krimas khanātu. Ivan IV arī aizdomas par savu iepriekšējo pieeju līdzjūtību viņa brālēns - īpašais princis Vladimirs Staritsky. Pēc krievu karaspēka sakāves no Polijas-lietuviešu puses uz r. ULA zem Polocka (1564), karalis uzlikts Opāls un izpildīja Princes M.P. Repnina, yu.i. Kashin, Voevod N.P. Sheremetyeva un citi. Mēģina lauzt slēpto opozīciju uz kādu daļu no aristokrātijas un sasniegt neierobežotu autokrātisko varu, 1564. gada decembrī Ivan IV sāka organizēt Oprichnin. Pēc Alexander Sloboda, 3.1.1565 noņemšanas viņš paziņoja par troņa atteikšanos, vainojot vainagu par garīdznieku, Boyars, Boyaru bērniem un pasūtījumiem. Izlīgumā ir ieradies Boyarskaya Domas un garīdznieku deputāts, kas pauda piekrišanu ārkārtas pilnvaru karaļa nodrošināšanai. Karalis izveidoja "īpašu" pagalmu ar savu armiju, finansēm un vadību. Valsts tika sadalīta Oprichny un Zemskaya teritorijā. Amatpersona darbinieks rīkojās Ochrichnina, finanšu rīkojumi (Checi). Lauksaimnieks turpināja pārvaldīt Boyar Dūma. Feodalistu emregulācija, kas nav uzņemta Ochrichninā, ar savu zemi uz čipsiem. Kopš 1565. gada februāra oficiālais terors sākās 1568. gadā, kas izpildīts Boyarin I.P. Fedorovs un viņa iespējamais "atbalstītāji", 1569.gadā vecāki, Metropolitan Philipp un citi tika iznīcināti janvārī - 1570. gada februārī, karalis vadīja kampaņu Novgorodā, ko papildināja Tveras un Novgorodas zemju postījums un sakautā Novgorod. Tajā pašā gadā tika izpildīti daudzi Ivan IV atbalstītāji (Okrichnikovs A.D. un F.A. Basmanovs, Dyak I.M. Viscous et al.). 1571. gadā karalis un Oprichny armija neizdevās aizstāvēt Maskavu no Krimas Khan Devlet īres Raider. Tajā pašā laikā, Zemsky vadītāji Prince M.i. Vorotynsky, D.I. Rushostinin un citi izraisīja saspiešanas sakāvi žurnāla cīņā 1572. Tajā pašā gadā, Ivan IV atcelts Okrichnin, un 1575. gadā viņš iecēla Lielhercoga Visu Krievijas Kasimovsky Khan Simeon Bekbulatvich, viņš pats tika nosaukts Prince Ivan Vasilyevich Maskava, bet saglabājot visu pilno jaudu. 1576. gadā viņš atgriezās Royal tronī. Klyuchevsky v.o. Krievu vēsture: pilna lekciju kurss: 2-gulta: kN. 1. - Mn: raža, m.: AST, 2000. - 1056 p. - vēsturiskās domas klasika.

Pagaidu panākumi Livonijas kara laikā (Ņemot Marienhausen, Lucina, Zasvegien, Schwanenburg un citi. In 1577) tika aizstāts ar vairākiem sakāvēm no Polijas karaļa Stephen Baterijas un Zviedrijas karalis Yuhan III karaspēka. 1581-82, Pleskavas Garrison vadīja Prince I.P. Shuisky izturēja Polijas-Lietuvas karaspēka aplenkumu.

Ivan IV iekšējā politika un ilgstošs karš vadīja valsti 70-80. 16. gadsimtā Uz nopietnu ekonomikas krīzi, iedzīvotāju sagraušana ar nodokļiem, lietderīgi pogromi, kas ir nozīmīgu teritoriju Krievijas. In 1581 Ivan IV ieviesa pagaidu aizliegumu zemnieku izejas Yyuryev dienā. Turpinot valsts teritorijas paplašināšanas politiku, karalis atbalstīja Erak Timofeevich pret Sibīrijas khanate kampaņu (aptuveni 1581), liekot Sibīrijas pievienošanās sākumam Krievijas valstij. Livonijas karš beidzās (1583) vairāku Krievijas zemju zaudēšana (Yam-Zapolsky World 1582, plus pamiers 1583). Ivan IV valdīšana, ko sauc par "Grozniju", beidzās ar daudzu uzņēmumu sabrukumu un ķēniņa personīgo traģēdiju, kas saistīts ar Dēla slepkavību - Tsarevich Ivanovičs. Vēsturnieki nespēja nepārprotami izskaidrot viņa rīcības cēloņus. Talantības, ārkārtas izglītības un karaļa sadistisko tendenču kombinācija dažkārt ir saistīta ar viņa smago iedzimtību, garīgās traumām jauniešu gadu laikā, vajāšanas mānija utt.

15-16 gadu krievu kultūra. Iesniegts ar izciliem sasniegumiem šajā jomā tipogrāfijas (tipogrāfija Ivan Fedorova, PT Mstislavtsa), arhitektūra (ansamblis Maskavas Kremļa, Pokrovsky katedrāle Sarkanā laukumā, C. Ascension Kolomensky), baznīcas glezna (frescoes un ikonas Dionīsus) , Lietišķā māksla. 16. gadsimtā Augšāmcelšanās, Nikonovskaya un citas hronikas, sejas hronikas arhitektūra, ir apkopoti. Iestāžu problēmas, Baznīcas un valsts attiecības, sociālpolitiskā un ekonomiskā ierīce tika izskatīti Filofa darbos, Joseph Volotssky, Maxim Grek, Yermolaya-Erm, I.S. Perestec, Ivan IV GROZNY, Prince A.M. Kurbsky un citi.

1.2 Krievijas sociāli ekonomiskā attīstība 15-16 gadsimtos.

Mongol invāzija noveda pie milzīgu cilvēku masu nāvi, vairāku teritoriju uzsākšanu, ievērojamas daļas iedzīvotāju kustību no Dņepra uz ziemeļaustrumiem un dienvidrietumu RUS. Biedējošu kaitējumu iedzīvotājiem piemērotiem un epidēmijām. Tomēr iedzīvotāju reproducēšana tika paplašināta, 300 gadus (no 1200 līdz 1500) tas palielinājās par aptuveni ceturtdaļu. Krievijas valsts iedzīvotāji XVI gadsimtā saskaņā ar aprēķiniem D.K. Shelest, bija 6-7 miljoni cilvēku.

Tomēr iedzīvotāju skaita pieaugums ir ievērojami atpalicis atpalikušās valsts teritorijas, kas ir palielinājies vairāk nekā 10 reizes, ieskaitot tādus plašus reģionus kā Volgas reģionu, Urālu, Rietumu Sibīriju. Krievijai bija raksturīga zema iedzīvotāju blīvums, koncentrējot to noteiktās jomās. Visbiežāk apdzīvotie bija valsts centrālie reģioni, no Tveras uz Nizhny Novgorod, Novgorod Zeme. Bija augstākais iedzīvotāju blīvums - 5 cilvēki uz 1 kv. Km. Iedzīvotājiem bija acīmredzami trūkst šādu plašu telpu attīstībai.

Krievijas valsts tika veidota pēc daudznacionālu no paša sākuma. Svarīgākā šī laika parādība bija Lielās krievu (krievu) tautas locīšana. Tomēr valstu pilsētu veidošanās veicināja šo atšķirību uzkrāšanos, tomēr tika saglabāta Krievijas zemju vienotības apziņa. Arslanov R.a., V.V. Kerov, M.N. Moseikina, TM Smirnova. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz 20. gadsimta beigām. Pieteikuma iesniedzēju rokasgrāmata universitātēm. - 2000 519 p.

Slāvu iedzīvotāji misond volga un oki pieredzējis

vietējo somu-ugru populācijas spēcīgā ietekme. Pēc tam, kad Horde noteikumā šo zemju iedzīvotāji nevarēja absorbēt sevi un daudzas iezīmes stepes kultūras. Laika gaitā vairāk attīstīto Maskavas zemes valoda, kultūra un dzīve sāka arvien vairāk ietekmēt visu ziemeļaustrumu Krievijas iedzīvotāju valodu, kultūru un dzīvi.

Ekonomikas attīstība veicināja politisko, reliģisko un kultūras saikņu stiprināšanu starp pilsētu un ciematu iedzīvotājiem. Tie paši dabiskie, ekonomiskie un citi nosacījumi palīdzēja izveidot dažas kopīgas iezīmes tās klasēs un dabā, ģimenē un valsts mājsaimniecībā. Visu šo vispārējo zīmju apjomā un sasniedza Ziemeļaustrumu Krievijas iedzīvotāju īpatnības. Maskava tautas prātos kļuva par nacionālo centru, un no XIV gadsimta otrās puses. Jaunais nosaukums šai malai parādās - liels rus.

Visā šajā periodā daudzas tautas Volgas reģionā, Baškira, un citi ieradās Krievijas valstij, V.O. Klyuchevsky Krievu vēsture: pilna lekciju kurss: 2-gulta: kN. 1. - Mn: raža, m.: AST, 2000. - 1056 p. - vēsturiskās domas klasika.

Pēc Mongolijas iebrukuma Krievijas ekonomika piedzīvo krīzi, sākot tikai no XIV gadsimta vidus. Lēnām atdzimis.

Galvenie aramie ieroči, tāpat kā mājokļu periodā, bija Soha un arkls. XVI gadsimtā Sokh visā teritorijā Velikorsia pārvieto arklu. Soča uzlabo - tās pievieno īpašu padomi - policiju, kas kopā ar viņas sprādzienbīstamu zemi un kliedz to vienā pusē.

Galvenās kultūras, kas audzētas šobrīd kļuvusi par kviešiem un miežiem rudzu un auzu, kas ir saistīta ar kopēju dzesēšanu, izplatīšanos vairāk uzlabotu augsni, un, attiecīgi, attīstība iepriekš nepieejamu teritoriju zem poach. Dārza kultūras bija plaši izplatītas.

Lauksaimniecības sistēmas bija daudzveidīgas, tur bija daudz arhaisku: kopā ar nesen parādījās trīs reizes, divu Poult bija plaši izplatīta, skatu sistēma, daudz slēpšanās, un ziemeļos dominēja pārklāta ugunsgrēka sistēma .

Pārskata periodā sākas augsne, kas tomēr nedaudz atpaliek no trīs lauka sistēmas izplatīšanās. Tajās jomās, kurās dominē tauku lauksaimniecība, lopkopība aizņem ļoti lielu vietu lauksaimniecībā. Lopkopības loma bija lieliska tajās ziemeļu platuma grādās, kur maize tika sēta maz. Balkanova A.N., Gorinovs M.M. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz XVII gadsimta beigām. Rezervējiet I. M., 2001. - 347 p.

Apgalvojot par lauksaimniecību un ekonomiku, ir jānodrošina, ka Krievijas vēstures galvenais avanss ir kļuvis par zemju zemju zemēm. Visā šajā telpā, zemas kvalitātes, galvenokārt dzelzs podzolic, podzolic un podzolic-marsh, dominē augsnes. Šī patētiskā augsne bija viens no zemas ienesīguma cēloņiem. Galvenais iemesls ir dabisko un klimatisko apstākļu specifiku. Lauksaimniecības cikls šeit bija neparasti īss, kas aizņem tikai 125-130 darba dienas. Tāpēc Krievijas pamatiedzīvotājvalsts ekonomikai bija ļoti ierobežotas iespējas preču lauksaimniecības produktu ražošanai. Pateicoties tādiem pašiem apstākļiem, iekārtu trūkumā praktiski nebija personiskas liellopu audzēšana. Tas bija tad, ka gadsimtu vecā problēma Krievijas lauksaimniecības ēkas rodas - zemnieku āmurs.

Joprojām ir liela loma dzīvē austrumu slāvi Senās amatniecības spēlēja: medības, makšķerēšana, bortnasthesk. Par "dabas dāvanu izmantošanas apjomu līdz XVII gadsimtam. Daudzus materiālus apliecina, tostarp ārzemnieku piezīmes par Krieviju.

Tomēr kuģis pakāpeniski sāk atdzīvināt. Ir vairākas būtiskas pārmaiņas rokdarbu paņēmienos un ražošanā: ūdens dzirnavu izskats, sāls aku dziļa urbšana, šaujamieroču ražošanas sākums utt. XVI gadsimtā Craft diferencēšanas process ir ļoti intensīvi, parādās darbnīcas, kas izmanto secīgas operācijas produkta ražošanai. Īpaši strauji palielināja rokdarbu ražošanu Maskavā un citās lielākajās pilsētās.

Preču produkti, ko izmanto galvenokārt vietējos tirgos, bet maizes tirdzniecība jau ir nodevusi savu sistēmu.

Daudzas senās tirdzniecības attiecības ir zaudējušas savu nozīmi, bet citi parādījās, un tirdzniecība ar valstīm Rietumos un Austrumos saņem diezgan plašu attīstību. Tomēr Krievijas ārējās tirdzniecības īpatnība bija liela daļa šādu zvejas objektu, piemēram, kažokādu un vasku. Tirdzniecības darījumu apjoms bija neliels, un tirdzniecība bija galvenokārt mazie tirgotāji. Tomēr pastāvīgi tirgotāji pastāvēja, kas XIV-XV gadsimtos. Skaitlis avotos ar nosaukumu viesiem vai apzinātiem viesiem.

XIV gadsimtā Sāk attīstīt uzticamu zemes īpašumu.

Labvēlīgākos termiņos bija baznīcas patrimoni. Pēc iebrukuma Baznīcu atbalstīja Khanova, parādot vardarbību un veica elastīgu politiku iekarotajās zemēs.

No XIV gadsimta vidus. Klosteros ir pāreja no "kelioti" harta uz "hosteli" - aizstāt mūku dzīvi krītā ar atsevišķu maltīti un mājsaimniecību, tika ievērota klostera komūna, kas ievietojis kolektīvo īpašumu.

krievijas valsts Smoot Romanovs

Krievijas baznīcas vadītājs kļūst par lielu zemes īpašnieku laika - metropoles, kas bija sazarota un daudzfunkcionāla ekonomika. Klyuchevsky v.o. Krievu vēsture: pilna lekciju kurss: 2-gulta: kN. 1. - Mn: raža, m.: AST, 2000. - 1056 p. - vēsturiskās domas klasika.

Tomēr galvenais zemes gabals XIV-XV gadsimtā. Tā sauktie melnie pagasti bija sava veida valsts zemes, kuru vadītājs bija Princis, un zemnieki uzskatīja, ka viņas "Dieva suverēnā un viņas". XVI gadsimtā No melno zemju klāstu "pils zemes" ir pakāpeniski piešķirtas, un Lielais hercogs kļūst par vienu no lielākajiem zemes īpašniekiem. Bet vēl svarīgāk bija vēl viens process - melnā draudzes sabrukums sauszemes baznīcas un laicīgo zemes īpašnieku sadalījums.

Īpašums, kas plaši izplatīts no XV gadsimta beigām. un kļūst par ekonomisku un sociālo atbalstu, lai vēlākos laikos.

Līdz izplatītajam īpašumam Boyar galvenie ienākumi bija visu veidu barošana un saimniecība, t.sk. Atlīdzība par administratīvo, tiesu un citu sociālo noderīgo funkciju izpildi. Balkanova A.N., Gorinovs M.M. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz XVII gadsimta beigām. Rezervējiet I. M., 2001. - 347 p.

Bijušās prinča dzemdību paliekas, bālnieki, "ieži" pakāpeniski veido "augstāko klasi" mugurkaulu. Lielākā daļa iedzīvotāju XIV-XV gadsimtā. Palika brīvi cilvēki, kuri saņēma vārdu "zemnieki".

Zemnieki, pat secinājumi Votčīnā, baudīja tiesības uz brīvu pāreju, kas tiek izsniegta kā lielo zemes īpašumtiesību attīstība un ir iekļauta pirmajā krievu tiesu sistēmā 1497. Tā ir slavena Jurjiju diena - norma saskaņā ar kuru zemnieki, maksājot tā saukto vecāku, varētu pārvietoties no viena zemes īpašnieka uz citu.

Sliktākajā pozīcijā bija atkarīgi zemnieki: puse un sudrabošana. Acīmredzot, tie un citi izrādījās šādā sarežģītā dzīves situācijā, ka viņi bija spiesti veikt aizdevumus un pēc tam tos izstrādāt. Klyuchevsky v.o. Krievu vēsture: pilna lekciju kurss: 2-gulta: kN. 1. - Mn: raža, m.: AST, 2000. - 1056 p. - vēsturiskās domas klasika.

Galvenais darba spēks Votčīnā joprojām saglabājās darbus. Tomēr tika samazināts velmēto veltņu skaits, un palielinājās par boālu kestops, t.s. Cilvēki, kas bija vergu atkarībā no tā sauktā seruma kabeļa.

XVI gadsimta beigās. Sākas intensīvas zemnieku pārapdrošināšanas process. Daži gadi tiek deklarēti "aizsargāti", t.i. Šajos gados pāreja uz Yuryev ir aizliegta. Tomēr zemnieku mainstream kļūst par "steidzamu vasaru", t.i. Jēdziens vaigu bēgļu zemnieku, kas kļūst arvien ilgāks. Būtu arī jāpatur prātā, ka no paša sākuma pastiprinājuma process notverti ne tikai zemnieki, bet arī zemes iedzīvotāji valstī.

Pilsētu iedzīvotāji ir melni posa cilvēki - apvienojas tā sauktajā melnajā izkraušanas kopienā, kas pastāvēja arhaisku formās Krievijā līdz XVIII gadsimtam. Arslanov R.a., V.V. Kerov, M.N. Moseikina, TM Smirnova. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz 20. gadsimta beigām. Pieteikuma iesniedzēju rokasgrāmata universitātēm. - 2000 519 p.

Vēl viena svarīga iezīme, kas raksturo austrumu slāvu zemju īpašumu, ir viņu kalpojošs raksturs. Visi no tiem bija paredzēts veikt noteiktas pakalpojumu funkcijas attiecībā uz valsti.

2. Krievijas attīstība 17. gadsimtā

2.1. Politiskās un ekonomiskās krīzes cēloņi Krievijā 16-17 gadsimtu gaitā. un problēmu pamatdarbības

XVI un XVII gads gadsimtā. Maskavas valsts piedzīvoja smagu un sarežģītu krīzi, morālu un politisko un sociāli ekonomisko. No divām galvenajām klasēm Maskavas iedzīvotāju - Serunen un "smagie" cilvēki - un pirms nebija viegli; Bet XVI gadsimta beigās. Valsts centrālo reģionu stāvoklis ievērojami pasliktinājās.

Ar atklāšanu krievu kolonizācijai par vidējā un zemākā Volgas reģiona plašajām dienvidaustrumiem, plaša zemnieku plūsma cenšas izvairīties no valsts un saimnieka "nodokļa", kas steidzās no centrālajiem reģioniem, un šī darbaspēka noplūde noveda pie trūkuma darba ņēmēju roku un nopietnu ekonomisko krīzi valstī. Jo vairāk cilvēku atstāja no centra, visgrūtāk nospiests valsts un zemes īpašnieks atlikušajā. Vietējās zemes īpašumtiesību pieaugums pieņēma arvien vairāk zemnieku zem zemes īpašnieku, un to darba ieroču trūkums piespieda zemes īpašniekus palielināt zemnieku noteikumus un pienākumus un centīsies visiem veidiem, kā konsolidēt skaidras naudas zemnieku iedzīvotājus viņu muižas . Balkanova A.N., Gorinovs M.M. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz XVII gadsimta beigām. Rezervējiet I. M., 2001. - 347 p.

"Pilna" un "Boal" kalnu stāvoklis vienmēr bija pietiekami smags, un XVI gadsimta beigās. Grāmatoto skaits tika palielināts ar dekrētu, kas noteica visus iepriekšējos brīvos darbiniekus un darbiniekus, kuri kalpoja vairāk nekā pusgada no saviem Loriem uz rezervētajiem darbiem.

XVI gadsimta otrajā pusē. Īpaši apstākļi, ārējie un iekšējie, veicināja krīzes stiprināšanu un neapmierinātības pieaugumu. Smagais Livonijas karš (pēdējie 25 gadi un rezultātā pilnīga neveiksme) pieprasīja milzīgus cilvēku un materiālo līdzekļu upurus. Tatāru iebrukums un Maskavas uzvarēšana 1571. gadā ievērojami palielinājās upuri un zaudējumi. Okrichnina cars Ivan, satricināja un atslābināja veco dzīves veidu un parastās attiecības (jo īpaši "Officon" reģionos), nostiprināja vispārējo traucējumu un demoralizāciju; Garnijas valdīšanas laikā "briesmīgais ieradums neievērot dzīvību, godu, tuvu īpašumu" bija precējusies.

Gadsimta sākumā gadsimta sākumā valsts pārsteidza briesmīgus kropļus. Viņš bija spēcīgs stimuls atklātai izpausme plašu sociālo neapmierinātību ar esošo politisko režīmu. Šī katastrofa nonāca uz valsts iedzīvotājiem, lai pabeigtu pazudināt. Zemnieki, bēg no bada un epidēmijas, atstāja savas mājas un devās uz pilsētām. Zemes īpašnieki, kas nevēlas barot savus zirgus, bieži viņi tos izspēlēja, nedodot gaidāmās brīvdienas. Bija pūļa izsalkuši un nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku visā valstī.

Mēģinot vājināt sociālo spriedzi, valdība 1601. gadā uz laiku atļāva pāreju zemnieku no viena zemes īpašnieka uz citu. Sabiedriskie darbi tika organizēti Maskavā, tostarp beigās būvniecības Ivan Great Bell Tower Kremlī. Tika izplatīta brīva maize no karalisko iedzīvotāju. Bet tas nevarēja glābt valsts iedzīvotājus no izzušanas. Tikai galvaspilsētā tika nogalināti 127 tūkstoši cilvēku.

Tomēr maize valstī bija. Roshomisms uzplauka un neierobežotu spekulāciju. Lieli zemes īpašnieki - Boyars, klosteri un pat patriarha darbs pats - turēja milzīgus garadstusus savā noliktavā, gaidot savu jauno cenu pieaugumu.

Turpinājās zemnieku un Holsters masa, turpinājās nodevu maksāšanas atteikumi. Īpaši daudzi cilvēki devās uz Don un Volgas, kur dzīvoja bezmaksas kazaki. Smagā ekonomiskā situācija valstī izraisīja valdības iestādes kritumu.

1603. gadā pieauga daudzu badā izraisītās murbas sacelšanās vilnis aug, jo īpaši valsts dienvidos. Liels nemiernieku atdalīšanās zem kokvilnas Kosolapa komandā rīkojās saskaņā ar Maskavu. Valdības karaspēks ar lielām grūtībām varēja nomākt šādus nemierus.

Līdz šim Maskavas tronī, vecās pazīstamās dinastijas, tiešās Rurik un Vladimira Svētā un Maskavas valsts celtnieku valsts kravas automašīnas, iedzīvotāji lielākajā daļā viņu vidū un neapšaubāmi paklausīja viņu "dabiskajām valstīm" . Bet, kad dinastija apstājās, un valsts izrādījās "niša", zeme tika sajaukta un radās fermentācijā. Augstākais Maskavas iedzīvotāju skaits, Boars, ekonomiski novājināts un morāli uzstādīts GROZNY politiķis, sākums par cīņu par varu valstī, kas kļuva par "maigu". Radugin A.A. Krievijas vēsture (Krievija pasaules civilizācijā). Lekciju kurss. M., 2001. - 352 p.

Atvērtās nepatikšanas Maskavas valstī sākās ar bērna karaļa Fjodora Ivanoviča nāvi (1598). Ir ierasts domāt, ka viņa beidzās ar ieceļošanu King Mihaila Fedorovich tronī (1613). Šajā laika periodā Maskavas dzīve bija pilna ar dažādiem sociālajiem un politiskajiem spēkiem. Peeping gaitā šajā cīņā, mēs pamanām, ka sākumā tās priekšmets kalpo Maskavas tronī. Par to valdījumā viņi kalpo dažādas "Power vēlmes": Romanovs ar Godunovu, tad Godunov ar pašnodarbinātām Tsarevich Dmitrijs Ivanovičs, un, visbeidzot, nogalināja impostoru, tronis aiztur princis no pēcnācējiem Rurik Vasily Ivanovich Shuisky. Šoreiz (1598 - 1606) ir dinastisko problēmu periods. Drīz, vairāki sacelšanās uz cara Vasily sākas augšpusē Shuisky un uz "Lidh Boyar" ap to. Lai gan nemiernieki ir pārklāti ar cara dmitrijas nosaukumu, kurš netiek uzskatīts par nogalināts, bet ir skaidrs, ka kustība vairs nav ar dinastiskiem motīviem, bet gan klases ienesīguma motīviem. Publiskais pamatojums ir reyable uz Slave īpašumā sabiedrības - kazaki - vēlmes politiskā un valsts apvērsumā. Šī atklātā starpdaļa turpinās no 1606 līdz 1610, un to var saukt par sociālās cīņas laiku. Maskavā, drīzumā pēc viņa notikumiem, visu veidu jaunieši sāk iejaukties, lai izmantotu Maskavas vājumu viņu privātajās interesēs vai viņu valstu labā - Zviedrijā un Sadraudzībā. Šī iejaukšanās izraisa faktu, ka Novgorodas un Smolenskas valstu robeža tiek nodota zviedru un poļu spēkam, kā arī pašā Maskavā, pēc Vasilijas ķēniņa ķēniņa troņa sagrābšanas, Polijas-Lietuvas garnizons ir ūdeņi. Tādējādi sociālā neskaidrība noved pie sabiedriskās kārtības sadalīšanās Maskavas valstī un valsts neatkarības kritumu. Inžēnu iejaukšanās un viņu svinības pār Maskavu uzsāk valstu jūtas un nosūta visus slāņus Maskavas iedzīvotāju pret tautas ienaidniekiem. No 1611 mēģinājumiem sagraut kāda cita vara; Bet tie neizdodas, kamēr tie kaitē publisko slāņu aklo intransigence. Bet, kad 1612. gadā Jaroslavlā tika izveidota kaujas organizācija, kas apvienoja Maskavas sabiedrības vidējās klases, lieta saņem atšķirīgu kārtu. Klyuchevsky v.o. Krievu vēsture: pilna lekciju kurss: 2-gulta: kN. 1. - Mn: raža, m.: AST, 2000. - 1056 p. - vēsturiskās domas klasika.

Yaroslavl provizoriskajai valdībai izdevās tik daudz ietekmēt - un ieteikumus un jaudu - kazaku masā, kas ir sasniegusi visu tautas spēku vienotību un atjaunoja karaļa spēku un vienoto valdību valstī. Šis traucējumu periods (1611 - 1613) var saukt par pilsonības cīņas laiku.

2.2 Valde Boriss Godunova, FalseDmitria I un II, Vasilija Shuisky

Laika nepatikšanas laiks ir cieši saistīts ar ievēlēšanas laiku Krievijas tronī Borisa Godunova (1598 - 1605). Pērkot bērna karaļa Fjodora Ivanoviča nāvi (1598. gada janvārī) Maskava zvērēja par lojalitāti uz savu sievu, Queen Irina, bet Irina atteicās troni un mīcīja monastiskajā. Kad Maskava pēkšņi atradās pats bez ķēniņa, ir dabiski, ka ikviena skatiens pārsūdzēja Borisa Godunov valdnieku. Viņa kandidāts tronim bija intensīvi un pastāvīgi pavadīja darba patriarhu, bet Boriss ilgu laiku atteicās, nodrošinot, ka viņš nekad nav ieradies prātā, lai pievienotos Krievijas Karalistes alonam. Zemsky katedrāle tika sasaukta no visu veidu rindu pārstāvjiem, visām Maskavas valsts pilsētu iedzīvotājiem, un katedrāle vienprātīgi izvēlējās Boris Fedoroviča Karalisti, kas valdīja no "visas iesvētītās katedrāles un slimības ievēlēšanas un kristiešu militāro un valsts mēroga daudzu Krievijas valsts pareizticīgo kristiešu ". Godunovs svinīgās kāzas uz Karalisti 1598. gada septembrī, kas, šķiet, ir viņa politiskās karjeras triumfs, kļuva par valsts centralizācijas politikas sabrukuma sākumu, kuru Boriss Godunovs pavadīja pēc Ivan GROZNY. Šodien, Godunova, kurš nepiederēja vai nu Rurikovich, ne Gedyminovichi, atšķirībā no saviem konkurentiem - Mstislavsky un Shui, vēl vairāk nostiprināja visaugstākās muižības sadalījumu. Baumas pieauga par to, ka Tsarevich Dmitrijs tika nogalināts Uglichā ar Godunov kārtību. Arslanov R.a., V.V. Kerov, M.N. Moseikina, TM Smirnova. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz 20. gadsimta beigām. Pieteikuma iesniedzēju rokasgrāmata universitātēm. - 2000 519 p.

Tsar Boriss gan iekšējā, gan ārpolitikā izstrādāja šīs tendences, kas pēdējos gados radās Ivan Garnijas valdīšanas gados. Pirmkārt, Godunova valdība rūpējās par muižas apkalpošanas presēšanas vajadzībām, kurā tā redzēja savu galveno atbalstu. Šim nolūkam tika pieņemti Tarkhanova atcelšana (zemi, kas atbrīvoti no nodokļu maksāšanas) (zemes, kas atbrīvotas no nodokļu maksāšanas), un likums par deviņdesmito gadu sākuma merlozijas mikroshēmu. Izšķirošais ierobežojums tika izvirzīts baznīcas izaugsme. Tika plānota militāro dienesta zemes īpašnieku saimniecības rehabilitācija. Notikumu mērķa sērija tika izstrādāta, lai izbeigtu valsts centra dziļumus. Piemēram, tā sauktā sauszemes ēka tika veikta - uzskaite Posad Slobod un Sothen iedzīvotājiem, kuras mērķis bija atgriezt cilvēkus, kuri devās uz privātiem īpašniekiem un apmetnēm pilsētā. 1597. gada dekrēti piecu gadu zemnieku vaigu vai pauguri bija vērsti uz viņu želejas konsolidāciju kalpiem.

Daži vājināšanās iekšējās sociālās spriedzes valstī veicināja ārpolitiku Godunov, kas veicina attīstību uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no valsts un veicinot Sibīriju. Volgas reģionā zemnieku, kalnu un amatnieku plūsma, kas ietaupīti no bada un themeGnet karājās dienvidu un Sibīrijas zemēs. Fortresses un pilsētas tika uzcelta uz jaunām robežām, tika apgūtas neapdzīvotas zemes.

Ārpolitikā vēlme atrast miermīlīgus konfliktu lēmumus 1584-1598 pārvērtās par draudzīgu attiecību uzturēšanas principu ar kaimiņvalstīm. Krievija Borisa Godunov valdīšanas laikā praktiski neizdeva asiņainus karus.

Īstenojot savu politisko programmu, Godunov nevarēja darīt bez labi koordinētiem valsts aparātu. Viņš piesaista daudzu izcilu administratoru valsts aktivitātēm un racionalizētu pasūtījumu darbību. Boriss centās iznīcināt boomarskaya domas veidošanās vispārējo principu, aizstājot to ar ģimenes korporatīvo uzņēmumu, kad ieceļot izšķirošu lomu Domes tuvumā valdei. Balkanova A.N., Gorinovs M.M. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz XVII gadsimta beigām. Rezervējiet I. M., 2001. - 347 p.

Boriss Godunov politikas sasniegumi bija trausli, jo tie balstījās uz valsts sociālekonomiskā potenciāla apgāziem, kas neizbēgami izraisīja sociālo sprādzienu. Neapmierinātība aptvēra visus sabiedrības slāņus: zināt, un bohars bija sašutums, samazinot dzimšanas tiesības, kalps muižniecība neatbildēja valdības politiku, kas nespēj apturēt zemnieku lidojumu, ievērojami samazināja Vietu ienākumi, izkraušanas iedzīvotāji iebilda pret nolaišanās un nodokļu apspiešanas, pat pareizticīgo garīdznieku bija displeasural griešanas savas privilēģijas un stingru subordināciju autokrātisko varu.

Jo kaimiņu runas cīnījās tikai un sagaidāma iespēja iejaukties iekšējās lietās Krievijas novājināta. 1602. gadā persona, kas izsniedza sevi pārdzīvojušās Tsarevich Dmitrija, Ivan IV dēla, kurš nomira Uglich 1591, tika paziņots. Faktiski, impostors bija Galvich's Nobleman Jurijs (Grigory) no saglabāšanas, kurš paņēma mūki klostera klosteri, un pēc tam aizbēga uz Lietuvu. Varbūt viņš bija aizstāvēt Romanova Oplia Boyars.

Sākumā, Polijas ķēniņš Sigismund III palīdzēja impostor slepeni. Lhadmitria i, kurš pieņēma katolicismu, ar Sandomiras gubernatora Yuri Mreas palīdzību, kuras meita - Marina - viņš apsolīja precēties, izdevās savākt algotņu atdalīšanu no 4 tūkstošiem cilvēku.

1604. gada oktobrī Lhadmitriy pievienojās nemieriem un sacelšanās valsts dienvidu nomalēm. Impostor pusē vairākas pilsētas pārcēlās, viņš saņēma papildināšanu ar Zaporizhzhya un Don kazaku, kā arī vietējo nemiernieku atdalīšanu. Līdz 1605. gada sākumam vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku pulcējās zem baneru "Tsarevich". Radugin A.A. Krievijas vēsture (Krievija pasaules civilizācijā). Lekciju kurss. M., 2001. - 352 p.

21. janvārī, 1605, tuvumā ciema Dobrynichi Kamaritskaya Vosti, kaujas starp apsūdzības par safistu un caric armijas vadīja Prince F.I. Mstislavskis. Sakarība bija pabeigta: Lhadmitry es brīnumaini izbēga lidojumu uz Pututu. Šajā kritiskajā par krāpniecēm, Caris Boriss Godunov pēkšņi nomira 13. aprīlī, 1605 un viņa 16 gadus vecais dēls Fedor Borisovičs Godunov ienāca tronī. Bālnieki neatzina jauno karali. 17. maijā, Royal Army vadīja Peter Basmanov gubernators un Princes Golitsyn sānos nofaktmitriem. Boyar-konspiratori 16. jūnijā 1605 organizēja apvērsumu un izraisīja populāru satraukumu galvaspilsētā. Car Fedor tika gāzts no troņa un dīvainas ar savu māti.

16. jūnijā, 1605, Maskava zvērēja impostoru, kas apmetās Kremlī. Tomēr drīz cerības uz "labu un godīgu" karali tika sabruka. Polijas salas krievu tronī ciematā. Alien, pārpludināja galvaspilsētu, izturējās gan iekarotajā pilsētā. Visā valstī bija atklāti teicis, ka Monomacha vāciņš paņēma šķidrumu mūku. Bālnieki arī vairs nav vajadzīgi karalis - piedzīvotāji. Pirms jaunu runu bija Freakyev kāzas ar Marina Mierību - katoļu tika vainagots ar pareizticīgo stāvokļa karalisko vainagu. Maskava mākoņainās. 1706. gada 17. maija naktī sākās pilsoņu sacelšanās. Konspiratori ielauzās Kremlī un nogalināja Falgesmitriju I. Malda korpuss pēc vainaga nodedzināja un, sajaucot pelnus ar šaujampulveri, nošāva tos no ieroča uz otru pusi, kur viņš nāca no ieročiem uz otru pusi.

Trīs dienas vēlāk, jaunais karalis "krāsots" no frontālās vietas uz Rodovitoy Boyarina Vasily Ivanovich Shuisky (1606 - 1610), sazvērestības organizators. Formāli, jauda pārcēlās uz rokām Boyar Duma, bet šī vara bija īslaicīga.

Valsts iekšējā politiskā valsts turpināja pasliktināties. Valsts nopirka baumas par pestīšanu "Tsarevich Dmitrijs". Dienvidos sākās masveida sacelšanās, kura centrs bija Putivlas pilsēta.

Nemiernieku kazaki, zemnieki un izkraušanas cilvēki tika ievēlēti Putivle A "lielā gubernators" Ivan Iseevich Bolotnikov, bijušais militārais kalps Prince A. Telyumovsky no Chernihiv reģiona ar atdalīšanu kazaku. Klyuchevsky v.o. Krievu vēsture: pilna lekciju kurss: 2-gulta: kN. 1. - Mn: raža, m.: AST, 2000. - 1056 p. - vēsturiskās domas klasika.

Vasarā 1606, Bolotnikov, ko vada 10 tūkstoš karaspēks nemiernieku, sāka kampaņu uz Maskavu. Hroma un Elets cietokšņi tika veikti, saskaņā ar kuriem pulki Vasilija Shui tika uzvarēti. Līdz 1606. oktobrim, lielas atdalītāju no Sagittsky Sotnika I. Pashkov un Ryazan gubernators P. Lyapunova, kā arī Mobileman Sumbulov, kurš runāja pret Boyarskoy King pievienojās Bolotnikov. Palīdzība nemierniekam bija arī putivista voivode princis G. Shakhovskaya.

Neskatoties uz nozīmīgajiem spēkiem, nemiernieku karaspēks nevarēja apgūt galvaspilsētu. Cīņā zem Kolomenskas ciema 2606. decembrī Royal Froops lauza nemierniekus, ko veicināja pāreja uz Vasiliju cēloņu šķirņu karaļa pusi. Pēc tam nemiernieku atdalīšanās bija atkāpšanās un 1606. gada decembrī, lai stiprinātu Kalugu. 1607. gada maijā Bolotnikov pārcēlās uz Tulu, kur viņš apsēdās aplenkumā. Pēc izgulsnēto nemiernieku sakāvi 21. maijā, augsti savākti valdības karaspēku vadīja Vasilija karalis. Nogulsnētie sakārtoti dambja uz augšu upes un applūst pilsētu. Tikai pēc tam nemiernieki nodeva (1607. oktobrī). Tajā pašā laikā, Vasily Shuisky apsolīja saglabāt dzīvi visiem tiem, kas nodevuši. Tomēr Boyar valdība nav ierobežojusi savu solījumu - nežēlīga kauns tika konfigurēts pār dalībniekiem zemnieku-Noble satricinājumā. Tas pats Ivan Bolotnikovs tika dēvēts par tālu cargopol, kur viņš drīz bija slepeni akls un noslīkšana. Arslanov R.a., V.V. Kerov, M.N. Moseikina, TM Smirnova. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz 20. gadsimta beigām. Pieteikuma iesniedzēju rokasgrāmata universitātēm. - 2000 519 p.

Jaunais impostors parādījās Starodaba vasarā 1607. Laikabiedri uzcēla daudzu minējumu par viņa izcelsmi. Jo "Barnabovskaya hronika", Baltkrievijas hronika visvairāk ticami aicina viņu Bogdanca, skolotājs bērnu bērnu Shklov. Tas bija tas, kas kļuva par jaunu poļu intervences dziļumu. 1608. gada maijā Cariskā karaspēks tika uzvarēts zem Bolkhova, un Lhadmitry II pie galvas lolo un Lietuvas magnāti pārcēlās uz Maskavu. Ceļā uz viņu, nesen pievienojās Bolotniks, kā arī kazaku ķekas Ataman Ivan Zarutsky. 1608. gada sākumā, jaunā impostora karaspēks tuvojās Maskava, bet, sakāves upuri Khimki un Presnijā, piecēlās ar stiprinātu nometni Ciematā Tushino, no nosaukuma Lhadmitry II saņēma segvārdu "Tushinsky Zaglis ". Sagatavo galvaspilsētas aplenkumu. Daļa no metropoles muižības pārcēlās prom no Vasily Shuisky karalis uz jauno sāncensis krievu tronī, Tushino sāka darboties savos telefonos, pasūtījumus. Uzņemšana Rostova 1608. gada oktobrī, Polijas atdalīšanās notverti metropoles filaret Romanova, un celt viņu Tušo, pasludināja patriarhu. Radugin A.A. Krievijas vēsture (Krievija pasaules civilizācijā). Lekciju kurss. M., 2001. - 352 p.

Atrodas no Maskavas 1608. jūlijā ar nosacījumiem par pamieru ar Poles Marina Mremet, kopā ar Tēvu, bija arī Tushina un atzina savu vīru jaunajā impostorā.

Šajā periodā faktiski doodle režīms tika izveidots valstī. Tucushin iedzīvotāji kontrolēja ievērojamu daļu no Krievijas valsts, aplaupījis un iznīcinot iedzīvotājus. Jo Tushinsky nometnē, līderi Polijas atdalītāju pilnībā pārvaldīja impostoru. Viņu laupīšana izraisīja bruņotas apkārtējo zemnieku un pilsoņu apvērumus.

Šajā laikā cara Vasilija Ivanovičs nolēma lūgt palīdzību no Zviedrijas, kura tronis apgalvoja Polijas karali. Karaļa brāļadēls tika nosūtīts uz ziemeļiem, lai savāktu karaspēku, 24 gadus veco Prince M.V. Skopins - Shuisky. 28 februāris 1609, viņš noslēdza līgumu Viborgā ar Zviedriju, saskaņā ar kuru viņa nosūtīja atbildētāja pilsētas Korela, nevis 15 tūkstoši militāro atdalīšanos tikai 7 tūkstoši algotņu, kuru vadīja Ya.P. Duchadi.

Skopina armija - Shuisky pārcēlās caur Novgorodu un Tveru, izraisot pa vietējo miliciju. Tā varēja izjaukt Tushinsev un noņemiet aplenkumu ar Trīsvienības-Sergius Monastery.12 1610 marts, komandieris pievienojās Maskava. Impostor aizbēga Kaluga. Lielākā daļa Polijas atdalīšanās devās uz King Sigismund III. Maskavā, uzvaras svinībās Skopins - Shuisky pēkšņi nomira 1610. aprīlī. Viņi uzskatīja, ka viņš saindēja karaļa radinieki. Klyuchevsky v.o. Krievu vēsture: pilna lekciju kurss: 2-gulta: kN. 1. - Mn: raža, m.: AST, 2000. - 1056 p. - vēsturiskās domas klasika.

2.3. Tautas milicijas radīšana un rezultāti

Polijas okupācija Maskavā tika aizkavēta, Vladislav nepieņēma pareizticīgo un nav iet uz Krieviju, valde un Polijas un Polijas reljefu Maskavā uzsāka arvien neapmierinātību. Tagad, saferētie cilvēki, un "Zemsky" cilvēki kopumā, un tie kazaki, kas dzīvoja nacionālo apziņu un reliģisko sajūtu, palika viens ienaidnieks - tas, kas aizņem Krievijas galvaspilsētu ārvalstu karavīros un apdraudēja valsts Krievijas valsti un pareizticīgo Krievu ticība. Balkanova A.N., Gorinovs M.M. Krievijas vēsture no seniem laikiem līdz XVII gadsimta beigām. Rezervējiet I. M., 2001. - 347 p.

Šajā laikā Hermogēna patriarhs kļūst par nacionālo reliģisko opozīciju. Viņš stingri paziņo, ka, ja Korolovkin nepieņem ortodoksi, un "Lietuvas tauta" neatstās Krievijas zemi, "Vladislav mēs neesam suverēns". Kad viņa mutiski argumenti un uzņemšanai nebija rīcības uz pretējās puses uzvedību, Hermogēns sāka atsaukties uz Krievijas iedzīvotājiem ar tiešiem zvaniem uz sacelšanos ar baznīcas un Tēvzemes aizsardzību.

Patriarha balss tika dzirdēta drīz. Krievijas zemes "Lielā drupas" izraisīja plašu patriotiskās kustības pieaugumu valstī. Rūpīgi diplomi no Hermogēna un Ryazan gubernatora Prokopiya Lyapunova patriarīna vadītājs.

Lyapunova propopēdijas kļuva par pirmā valsts organizatoru (vai, jo viņi to sauca, Zemsky) milicija, kas 1611. gada sākumā ieradās Maskavā.

Tomēr 19. martā galvaspilsētā izcēlās jauna saaukstēšanās muskovītu. Ielu cīņa izcēlās, kurā intervences sāka izturēt. Tad viņi aizdedzināja pilsētu. Polijas garnizons ir krustojies aiz sienām Kremļa un Ķīnas pilsētām.

Kad milicija ienāca Maskavā, viņš atrada ashiste savā vietā. Lai Lyapunov pēc tam pievienojās Tushinsky cimbles, kuru vada D.T. Trubetsky un kazaki zem priekšnieka Ataman Ivan Zarutsky. Sākās ienaidnieka garnizge. Drīz pēc kazaku slepkavības 16. jūnijā Lyapunov pirmais Zemsky Milicia pārtrauca. Saskaņā ar kapitālu palika tikai kazaku komandas.

Tikmēr Sigismund III ieņēma asinīm Smolensk. Zviedrijas sāka sarunas ar Novgorod Boyars par atzīšanu Krievijas karaļa King Zviedrijas Charles - Filipa.

Pirmā Zemsky milicijas neveiksme pazuda, bet ne atturēja Zemsky cilvēkus. Rudenī 1611, Krievijas valsts, kurai nebija centrālās valdības un karaspēka, stāvēja uz robežas valsts katastrofu. Bet bija spēks, kas izglāba valsti no ārvalstu verdzības. Viss Krievijas iedzīvotāji pieauga uz bruņoto cīņu ar Polijas un Zviedrijas iejaukšanos. Provinču pilsētās atkal sākās ar jaunu miliciju un kampaņu uz Maskavu. Radugin A.A. Krievijas vēsture (Krievija pasaules civilizācijā). Lekciju kurss. M., 2001. - 352 p.

Cīņas par valsts atbrīvošanu tika izvirzīts Nizhny Novgorodā. Šeit 1611. gada oktobrī Zemsky Street Kuzma Minin - Sucukov, neliela tirgotāja gaļa un zivis, vērsās pie iedzīvotājiem ar aicinājumu savākt nacionālo miliciju, lai atbrīvotu Maskavu. Patriotiskās apelācijas sūdzība konstatēja karstu atbildi no Nizhny Novgorod, kurš nolēma izveidot milicijas "Trešā diena", I.E. Trešā personiskā īpašuma daļa. Pēc minīna iniciatīvas tika izveidota "Visa Zemes padome", kas bija pagaidu valdība. Princis D.M. tiek aicināts vadīt Zemskaya Raint. Pozharskis, izcēlās Maskavas sacelšanās laikā pret stabiem. 1612. gada 16 sākumā milicija sāk kampaņu uz Maskavu, izmantojot Yaroslavl, kas kļūst par militāro spēku valdi.

Līdzīgi dokumenti

Krievijas politiskās un ekonomiskās krīzes iemesli XVI-XVII gadsimtā. Notikumi nepatikšanas, Boris Godunov, Falsitrija, Vasily Shui. Polijas iejaukšanās iemesli, tautas milicijas radīšana un attīstība, neskaidra laika rezultāti.

pārbaude, pievienots 05/27/2010

Krievijas sociālekonomiskās un politiskās situācijas raksturojums XVI-VII gadsimtā; Krievijas valstiskuma dinastiskās, sociālās, ekonomiskās, politiskās krīzes priekšnoteikumi. Vispārējo gaitu nepatikšanas, tās būtība un sekas.

pārbaude, pievienots 08.01.2012

Krievijas valsts krīze XVI beigās - XVII sākumā. "Nepatikšanas laika" laikmeta, viņa varoņu un vieta Krievijas vēsturē. Valsts sociāli ekonomiskā attīstība pirmās romānu laikmetā un šī laika perioda sasniegšana.

pārbaude, pievienots 11/18/2010

Kopīgas vienas valsts locīšanas problēmas. Krievijas sociālekonomiskā attīstība XVI gadsimtā. Iekšējā un ārējā politika, Ivan IV reformas. Livonijas karš. Krievu iedzīvotāju cīņa par neatkarību. Romanovu tvaicēšana. "Izlādes" sekas.

kopsavilkums, pievienots 10/21/2013

Valsts ierīce. Garīgums un dzīve. Chernozem kolonizācijas sākums. Mikhail Fedoroviča Karalistes ievēlēšana. Veidi, kā valsts attīstību pēc nepatikšanām. Demogrāfisko ciklu teorija. Krievijas cikla iznākums.

abstrakts, pievienots 12.10.2006

Senlaicīgs slavel un valstis. Senās Krievijas valsts izglītība Kievan Rus. Krievu zemēs feodālās sadrumstalotības periodā. Krievija XVII-XIX gadsimtā: sociāli ekonomiskā un politiskā attīstība, vietējā un ārpolitika.

apkrāptu lapa, pievienots 02.06.2009

Krievijas valsts krīze XVI-XVII gads gadsimtā un "nemierīgo laika", zemnieku kara cēloņi Krievijā. Polijas-Lietuvas un Zviedrijas iejaukšanās, Dvoevsty izveide valstī. Peldēšana dinastija un "nemierīgo laika" beigas.

kopsavilkums, pievienots 08.10.2011

Maskavas pacēluma cēloņi, iedzīvotāju pieplūdums, amatniecības attīstība. Krievijas atbrīvošanas posmi no Mongol-Tatar jūga. Baznīcas vērtība, Alexy I un Radonaszas Sergijs krievu zemju apvienošanas procesā. Viena Krievijas valsts veidošanās.

pārbaude, pievienots 03/28/2011

Fons rašanos dinastisko krīzi Krievijā pēc tam, kad pārtraukšanas valdes Rurikovska dinastijas. Krievijas nepatikšanas parādīšanās un seku vēsture. Borta apraksts B. Godunova. Boyar valdes vispārējās īpašības - Semibojarschina.

pārbaude, pievienots 08.09.2010

Jauna laika sākums kā pagrieziena punkts Krievijas vēsturē, izveidojot vienotu starptautisku centralizētu valsti. Pagaidu segmenta "izlādes" raksturojums un tās ietekme uz visām valsts, valdnieku un likteni.

Plāns

1 satraukumu: pilsoņu karš XVII gadsimta sākumā.

2 sociāli politiskā attīstība valstī pirmajos Romanovs.

3 baznīca un valsts.

4 Sociāli - politiskā cīņa XVIIV.

5 Krievijas ārpolitika XVIIV.

Literatūra

1 Buganov V.I. Vēstures pasaule. Krievija XVII gadsimtā. M., 1989.

2 Bushuev S.V. Krievijas valsts vēsture: vēsturiskās bibliogrāfiskās esejas. Kn. 2. M., 1994.

3 Demidova N.F. Servera birokrātija Krievijā XVII gadsimtā. un tās loma absolutisma veidošanā. M., 1987.

4 Morozova L.e. Mihaila Fedorovičs // Vēstures jautājumi. 1992. №1.

5 Skynnikov R.g. Boriss Godunovs. M., 2002.

6 Sorokin Yu.a. Aleksejs Mihailovich // Vēstures jautājumi. 1992.
№ 4-5.

7 Preobrazhensky A.A., Morozova L.e., Demidova N.F. Pirmie Romanovs krievu tronī. M., 2000.

Viens no sarežģītākajiem Krievijas vēsturē bija XVI vēlu periods - XVII gadsimta sākums, kas pazīstams kā "nepatikšanām". Atbrīvojusi visu krievu sabiedrību no apakšas uz muguru. Izprotot šo pretrunīgo krievu vēstures periodu, N.M. Karamzin, S.M.Solovju, V.O. Klechevskis, S.F. Platonovs un citi. Gaiši un izsmeļoši izpētīja notikumu faktisko secību, ekonomiskās un sociālās saknes.

Par nepatikšanas sākums bija lielā mērā sakarā ar to, ka dinastija no Maskavas princis Ivan Kalita tika pārtraukta, un krievu tronis kļuva ienaidnieks cīņā par jaudu daudzu juridisko un nelegālo pretendentu - uz 15 gadiem bija vairāk nekā 10. Sociāli politiski, un pēc tam pilsoņu kara "radīšana", strauji augoša Krievijas valsts. Valsts izrādījās plunged par virkni asiņainu iekšējo satricinājumu, kas gandrīz neizdevās saskaņā ar tās pastāvēšanu. Uzņēmums tika sadalīts vairākās karojošajās grupās, daļa no Krievijas teritorijām izrādījās notverti ar ienaidniekiem, centrālā valdība nebija, tur bija reāli draudi neatkarības zaudēšanai.

Stieps - Tas ir kompleksa sociālās krīzes tīrāks un tā iemesls bija Ivans Kalita dinastijas apspiešana. Bet patiesi cēloņi, saskaņā ar V.o. Klechevsky, bija nevienmērīgā sadalījumā valsts īpašumā, kas radīja sociālo sadalījumu.

Padomju perioda vēsturnieki, ņemot vērā šos notikumus, izvirza klases cīņas faktoru. Vairāki mūsdienu pētnieki sauc par nepatikšanām pirmā pilsoņu kara Krievijā. Ir vēl viens paskaidrojums par nepatikšanas saturu - tā ir spēcīga krīze, kas aptver ekonomisko, sociālpolitisko sfēru, morāli. Tas ir periods faktisko steamlessness, haoss, bezprecedenta valsts satricinājumiem.

Problēmu priekšnoteikumi tika radīti Ivana GROZNY valdīšanas laikā, kas nodeva šīs krīzes pamatus, strauji nostiprinot despotisko kā despozi.

Situācijas pasliktināšanās veicināja sakāvi Livonijas karā (1558 - 1583), kas noveda pie milzīgiem cilvēku un materiāliem zaudējumiem. Šie zaudējumi ievērojami palielinājās pēc Maskavas sakāves ar Krimas Khan Devlet-Gyreum 1571. gadā.

Kā svarīgs priekšnoteikums, kas noved pie smootiem, vēsturnieki sauc par Ivana valdības "tirānijas" sekām, kas ir briesmīgi. Oprichnina, reformu represijas satricināja visu sabiedrību, skāra valsts ekonomiku, sabiedrisko morāli.

Vēsturiskajā literatūrā jāatzīmē, ka no 1588. gada. B.F. Godunovs kļuva par īstu valdnieku valstī. Viņam izdevās stiprināt savu nostāju Ivan IV tiesā, precizējot mīļoto Royal Scrapper - Malyutts Skuratov meitu. Viņš aizņēma vēl spēcīgāku vietu Maskavā, kad karalis Fedors Viņš apprecējās ar savu māsu Irinu. Tas bija šajā laikā, kad oficiālajam lēmumam par Boyarskaya domas tika dota tiesības patstāvīgi saņemt ārvalstu suverēnus. Šajā aktivitātē viņš parādīja sevi kā tālu redzamu un pieredzējušu politiķi.

1598. gadā King Fedor nomira. Ar savu nāvi, Rüric dinastija tika pārtraukta uz Maskavas troni. Valsts ir kļuvusi par attālumu, jo Cariskā dinastijas mantinieki nepalika. Šādos apstākļos augstākais Maskavas aristokrātija atjauno cīņu par varu.

Problēmu attīstībā atšķiras trīs periodi:

- dinastisks Cīņa par troni;

- sociālā - periods, ko raksturo dažādu Krievijas sabiedrības slāņu prakse un iejaukšanās šajā cīņā par iejaukšanos;

- valsts - periods, kurā cilvēku ar ārvalstu dominēšanas cīņu risinās, periods, kas beidzās ar valsts valdības izveidi, kuru vada MF Modovanov.

Pēc S.G. Pushkareva definīcijas cīņa par varu 1598. gadā. Viņš noveda pie pilnīgas valsts pasūtījuma sabrukuma, uz Internecine cīņu "pret visiem".

1598. gada sākumā Zemsky katedrāle ievēlēja King B.F. Godunova (1598 - 1695). Viņš bija pirmais ievēlēts karalis Krievijas vēsturē. Vēsturnieki novērtē atšķirīgi Boriss Godunova Un viņa karaļa noteikuma periods. V.N. Tatishchevs aicināja Godunova Radītāju SERF režīma Krievijā. N.M. Karamzins uzskatīja, ka B.F. Godunovs varēja nopelnīt vienu no pasaules labākajiem valdniekiem, ja viņš bija likumīgs karalis. V.O. Westchevsky svinēja ievērojamu prātu, talantu B.F. Godunova, lai gan viņš viņu aizdomās par dubultu un nelaimēni.

Mūsdienu historiogrāfijā šie pretējie viedokļi par Boris Godunov ir saglabājušos. Daži vēsturnieki to attēlo kā pagaidu, politiku, nedroši un baidoties no atklātām darbībām. Citi pētnieki, gluži pretēji, ir attēloti B.F. Godunova kā ļoti gudrs suverēns. R.g.skrynnikov rakstīja, ka B.F. Godunova bija daudz lielisku ideju, bet nelabvēlīgie apstākļi liedza viņam tos īstenot.

XVII gadsimta sākumā. Dabas katastrofas sabruka Krievijai, un sākās pilsoņu karš. 1601. - 1603. Visa valsts aptvēra briesmīgu badu. Spēcīgas lietus un agras salnas iznīcināja visas zemnieku kultūras. Maizes rezerves ātri izsmelti. Saskaņā ar rakstiskiem avotiem trīs gadus ir miris trešdaļa no Maskavas valstības. Gadu gados bada, B.F. Godunov divreiz (1601. un 1602) izdoti dekrēti par pagaidu atsākšanu no izejas zemnieku Jurjevā. Tādā veidā viņš gribēja atbrīvoties no cilvēku neapmierinātību. Lai gan dekrētu darbība neattiecās uz zemniekiem no Boyars un baznīcas zemēm, tās izraisīja spēcīgu pretestību no feodālās top. Saskaņā ar spiedienu ķēniņš atteicās atsākt Yurievu dienu 1603. gadā.

Tur bija sarežģīta situācija valstī, ko Polijas gentry izmantoja. 1604. gadā Sākās Krievijas valsts stāvokļa iebrukums Falsmitrija Es - cilvēks, kurš pats izsniedza Tsarevich Dmitriju (Ivan IV pēdējais dēls). Lhadmitry Es saņēmu militāro atbalstu Polijas feodālistiem, kuri centās sagūstīt Smolensku un Chernihiv Lands. Polijas iejaukšanās izvērsās ar ieganstu atgūšanu uz krievu troni likumīgo karalis - Dmitrijs.

15. augusts, 1604, vācot citu armiju vairākiem tūkstošiem Polijas piedzīvojumu, divi tūkstoši krievu kazaki, Lhadmitry es sāku kampaņu uz Krieviju. 1605. gada sākumā Viņa armija ievadīja Maskavu ar aicinājumiem gāzt Borisa Godunovu. Karalis nosūtīja lielu armiju pret impostoru, kas bija ļoti nenoteikts. Šajā laikā, 13. aprīlī, 1605, Maskavā, pēkšņi (acīmredzot, no sirdslēkmes) King Boris nomira.

B.F. Godunova nāve deva stimulu turpmākai nepatikšanām Krievijas valstī. Sākās Lielais pilsoņu karš, kas satricināja valsti zemē.

1605. gada jūnijā Krievijas tronī parādījās jauns karalis Dmitriy I. Viņš vadīja sevi kā enerģisku lineālu, cenšoties izveidot Eiropas valstu savienību, lai cīnītos pret Turciju. Bet iekšējā politikā viņš nebija viss veiksmīgs. Dmitrijs neievēroja vecās Krievijas muitas un tradīcijas; Polijas, kas atnāca pie Viņa, bija ļoti augstprātīgi un augstprātīgi, pārkāpj Maskavas Boyars. Pēc tam, kad Dmitrijs apzīmēts ar savu līgavu katoļu Marina Mierību, kurš nāca no Polijas, un vainagoja viņu kā karalieni, Boyars vadīja Vasilijs Shuisky pacēla cilvēkus pret viņu. Lhadmitry Es biju nogalināts.

Krievu tronī sēdēja Vasilijs Shuysky (1606 - 1610). Balstoties uz augstāko Maskavu, viņš kļuva par pirmo karaļa krievu vēsturē, kurš, pievienojoties tronijam, zvērināja savu autokrātiju. Cunning un viltīgs politiķis, Vasily Shuisky solīja rediģēt likumu, lai saglabātu visas boarars privilēģijas, lai izturētu teikumus tikai pēc rūpīgas izmeklēšanas. Tas bija pirmais krievu karaļa vienošanās ar saviem priekšmetiem. V.O. Klučevska rakstīja, ka vazīlija shuisky pagriezās no suverēnām zālēm likumīgajā priekšmetu karalis, kas nolēmās saskaņā ar likumiem. Tas bija kautrīgs mēģinājums izveidot juridisku valsti Krievijā.

Bet neviens mēģinājums piekrist cilvēkiem, nesniedza labu veiksmi, nav pārliecināt Krievijas sabiedrību. Sākās budžeta izpildes posms sākās. 1606. gada pavasarī Sākās nemieri, kas pazīstama kā I.I. Bolotnikovs. Šie V.o notikumi. Klyuchevsky un S.F. Platonovs tika uzskatīts par sociālo cīņu masu pret aizskarošu serfitāti. Padomju vēsturnieki, uzsverot šo notikumu sociālo būtību, izmantoja tādus terminus kā "zemnieku revolūciju", "kazaku revolūcija", "zemnieku karš". Pēdējos gados iekšzemes historiogrāfijā šāds zemnieku kara novērtējums ir iekļauts kā komponents "Pirmā pilsoņu kara jēdziens Krievijā".

I. Bolotnikova sacelšanās sociālā bāze bija ļoti motija: nelabvēlīgā situācijā esoša, bēguļojošs karbonāde, zemnieki, kazaki un pat zvanīšana. Saskaņā ar avotiem nemierniekiem bija divas armijas: viens vadīja I. Bolotnikov ar Princes A. Shakhovsky un B. Telyvsky, vēl viens - zemes īpašnieks no Tula I. Pashkov, kurš vēlāk pievienojās Nobleman P. Talipun. Gan nemiernieku armijas, gan viņu līderi īpaši neatšķīrās viens no otra dabā, sociālā sastāva, cīņas metodes.

Šā sacelšanās iemesli ir diezgan sarežģīti. No vienas puses, dziļu sociālā krīze un serfdom stiprināšana pasliktināja cilvēku stāvokli un veicināja nemiernieku izaugsmi uz zemes. No otras puses, kazaki, muiži, Boars pievienojās nemiernieku kalniem. Zvanos sacelšanās vadītāji nebija saukļi, lai mainītu sociālo sistēmu. Turklāt konfiscētās zemes izplatīja savus partnerus savām biedriem, un viņi kļuva par saimniekiem. Tāpēc nav iespējams interpretēt šo sacelšanos kopumā kā antipodeal.

Gan nemiernieku armija sasniedza Maskavu, kur pavasarī 1607g. Armija I. Bolotnikova tika sadalīti. Šis pasākums ir sarežģījis situāciju tālāk: parādījās laupīšana, noziedzīgs, parādījās Lhadmitijs II. Cilvēka personība, kas izsniedza sevi karalis Dmitrijs, brīnumaini izbēga Maskavā no Boyarsky sazvērestības, vēl nav ticami izveidots. Saskaņā ar viņa reklāmkarogu, apspiesto tautu, kazaki, daļa no serjiem, pulcējās Polijas un Lietuvas piedzīvojumu. Lhadmitry II paļāvās uz Polijas feodālu spēkiem un kazaku karavīriem. Saskaņā ar VB COBRINA, IMPASTOR mantoja savu priekšgājēju piedzīvojumu, bet ne viņa talantus. Ņemot gandrīz 1000000 armiju, viņš nevarēja dot pasūtījumu viņas rindās, izsitiet Vasily Shuisky no Maskavas. Lhadmitry II 1608. gada jūlijā. lauza nometni pie galvaspilsētas. Gads un puse Krievijā bija divas vienādas kapitāls - Maskava un Tušino, Katrs ar savu karali, Domu un patriarhu. Valsts tika sadalīta: daži bija par Vasily II karali, citi Falgestmitria II. Cīņa starp karali un impostoru gāja ar dažādiem panākumiem, līdz trešā jauda parādījās - Polijas karalis Sigiz-Munda III dēls Vladislavs..

Fakts ir tāds, ka 1609. gadā. V. Huysky aicināja palīdzību zviedru armija. Pirmo reizi krievu-zviedru karaspēks veiksmīgi cīnījās pret poļu, bet drīz zviedri sāka sagūstīt Novgorod Lands. Tā rezultātā intervence paplašinājās. Zviedrijas karaspēka klātbūtne izraisīja Polijas karalis Sigismund III dusmas, kā viņš bija saliekts ar Zviedriju. 1609. gada septembrī Viņš ar savu armiju šķērsoja robežu un apsūdzēto Smolenskā. Šajā laikā, saprātīgi cilvēki no dažādām nometnēm ieradās kompromisā: viņi piedāvāja krievu troni Vladislavs, Polijas karaļa dēlu. Tushinsky nometne lauza. Lhadmitry II aizbēga Kaluga, kur viņš tika nogalināts beigās 1610. Vasiļijas karalis tika gāzināts no troņa vasarā 1610. Un piespiedu kārtā ar mūkiem. In jaudu, tur bija grupa 7 Boyars - " semibojarschina" Tajā brīdī, Sigismund negaidīti nolēma ieņemt troni no sava dēla. Visi konfliktu atļauju atbalstītāji sabruka. Maskavas tronis atkal bija tukšs.

Polijas un Zviedrijas iejaukšanās pieaugums Krievijas teritorijā izraisīja trešā sākuma - valsts traucējumu stadijā. Šajā ārkārtīgi sarežģītajā valstī viņas patriotiskajiem spēkiem izdevās apvienot un repulēsiet iebrucēju atrakcijas. 1611. gadā Zemsky Novgorod starost. Kuzma Minin Un princis Dmitrijs Pozharshai Viņi apvienoja cilvēkus milicijā un izdevās atbrīvot krievu zemi no iejaukšanās. Tas bija cīņas sākums par Krievijas valsts atdzimšanu.

Bija nepieciešama spēcīga centrālā valdība. 613. gada sākumā. tika sasaukta Zemsky katedrāle Jaunā karaļa ievēlēšanai. Viņi tika ievēlēti cēlā Boyar dēls - Mihails Romanovs (1613 - 1648). Viņa reputācija bija tīra, Romanova ģints nebija pildīts nevienā nemierīgajā laikā. Un, lai gan M.F.Romanova bija tikai 16 gadus vecs, un viņam nebija pieredzes, viņš stāvēja viņa atpakaļ ietekmīgs tēvs - Metropolitan Filarets.

Pirms jaunā karaļa valdības bija ļoti sarežģīti uzdevumi: 1) saskaņot karojošās grupas; 2) atspoguļo iejaukšanās uzbrukumus; 3) atgriezt daļu no sākotnējās krievu zemes; 4) noslēgt miera līgumus ar kaimiņvalstīm; 5) izveidot ekonomisko dzīvi valstī. Salīdzinoši īsā laikā šie sarežģītie uzdevumi tika atrisināti.

Par nepatikšanas sekas valstij bija neskaidrs. Krievija iznāca no neskaidra laika, ar milzīgiem teritoriāliem un cilvēku zaudējumiem. Valsts starptautiskā situācija ir strauji pasliktinājusies, militārais potenciāls ir vājinājies. Tajā pašā laikā Krievija saglabāja savu neatkarību un nostiprināja valstiskumu, pastiprinot autokrātiju. Valsts sociālajā izskatīšanā bija pārmaiņas. Lai gan Eiropas valstīs bija lēns izaugsmes atšķirības starp īpašumiem, īpašuma hierarhija tika nostiprināta Krievijā. Ne sauszemes aristokrātija (Boyars), bet kalpo muižniecība pakāpeniski sāka publicēt valsts vadības sistēmā. Lielākā daļa iedzīvotāju (zemnieku) stāvoklis pasliktinājās serfiskas sākuma dēļ. Anti-paddnichetes pastiprinājās valstī, kas pasliktināja tās kultūras un civilizācijas slēgšanu.

XVII gadsimtā Mūsu valsts, saskaņā ar izteiksmi V.O. Klyuchevsky, pārstāvēja "bruņotu reliģiju". To ieskauj ienaidnieki un vadīja cīņu trim frontēm: austrumiem, dienvidiem un rietumiem. Tā rezultātā valsts bija jābūt pilnīgas kaujas gatavības stāvoklī. No šejienes galvenais uzdevums Maskavas valdnieks bija organizācija valsts bruņoto spēku. Jaudīgs ārējais apdraudējums ir radījis priekšnoteikumus vēl lielāku pastiprinājuma centrālo, tas ir, karaļa, jauda. No šī brīža, karalis koncentrēts likumdošanas, izpildvaras un tiesu filiāle. Visas valdības darbības tika veiktas no suverēnās un tās dekrēta vārda.

Mihails Romanovs (1613 - 1645) bija trešais izvēles karalis Krievijas vēsturē, bet viņa ienākuma apstākļi bija daudz sarežģītāki nekā B. Godunova un V. Huy. Viņš ieguva pilnīgi izpostītu valsti, ko ieskauj ienaidnieki un saplēsti intervālu iekšējo iztaisnojumu. Ņemot pievienojās tronim, Mihails atstāja visas amatpersonas savās vietās, nesūtot ikvienu opālu, kas veicināja universālu samierināšanos. Jaunā karaļa valdība bija diezgan pārstāvis. Tas bija iekļauts: I.B. Cherkasssky, B.M. Lykov-Obolensky, D.m.phozharsky, I.F. Troyekurov et al. Sarežģītajā situācijā sākās Mihaila Romanova valdīšana, tas nebija iespējams pārvaldīt tikai valsti, autoritārā vara tika nolemta neveiksmei, tāpēc jaunais suverēns aktīvi piesaista Boyar Domu un Zemstvo katedrāles, lai atrisinātu svarīgu sabiedrību lietas. Daži izpētīti (V.N. Tatishchev, K. Kotoshin) uzskata, ka šie pasākumi karaļa izpausmes par vājumu viņa spēku; Citi vēsturnieki: V.O. Klechevskis, L.E. Morozova), gluži pretēji, tiek uzskatīts, ka tas tika atspoguļots šajā izpratnē ar Mihaila jauno situāciju valstī.

Boyarskaya Dūmstuvāko King padomdevēju klāsts, kas ietvēra izcilāko un reprezentatīvāko bumbu no šī laika un Holokolnijas, "kurš saņēma Boyars titulu no karaļa. Boyarskaya domas locekļu skaits bija mazs: tas reti pārsniedza 50 cilvēkus. Šīs struktūras pilnvaras netika noteiktas ar īpašiem likumiem, bet bija tikai vecās tradīcijas, muitas vai gribas ķēniņa. In. Klyuchevsky rakstīja, ka "Dome tika izveidota ļoti plašu tiesu un administratīvo jautājumu loku." Tas apstiprina Katedrāles vainags 1649, kur ir norādīts, ka domēna ir augstākā tiesu iestāde. XVII gadsimta laikā. No kompozīcijas Boyarskaya Duma, kā nepieciešams, īpašas komisijas tika piešķirtas: iezīmēts kuģis, atbildot, uc

Tādējādi pārskata periodā Boyarskaya dome ir pastāvīga pārvaldes struktūra, kurai bija konsultatīvās funkcijas.

Zemsky katedrālibija vēl viena šīs perioda politiskās sistēmas struktūra. Padomēs iekļāva četru sabiedrības kategoriju pārstāvji: garīdznieki, bālnieki, muižniecība, kas kalpo parastajiem iedzīvotājiem. Parasti kompozīcijas numurs 300 - 400 cilvēki.

Zemsky katedrāli XVII gadsimtā. Tas tika sasaukts neregulāri. Pirmajā desmitgadē pēc satraukuma viņu loma bija lieliska, viņi nesen tika atšķirti, dalībnieku kompozīcijas mainījās. Tā kā karaļa jauda uzlabo, AH, ārējo, finanšu, nodokļu politikas jautājumu risināšanas loma pastāvīgi samazinās. Viņi arvien vairāk kļūst par informācijas sanāksmēm. Mihaila Romanova valdība bija nepieciešami ekonomiskās situācijas sertifikāti, valsts finansiālās spējas kara gadījumā, informācija par situāciju provincē. Pēdējo reizi Zemsky katedrāle tika savākta 1653. gadā.

No XVII gadsimta otrās puses. Izdodas cita Zemsky katedrāļu funkcija. Aleksejs Mihailovičs Romanovs (1645 - 1676) sāka tos izmantot kā iekšējo politikas instrumentu deklaratīvas sanāksmes veidā. Mūsu valsts vēsturē bija pienācis laiks, kad tika izpētītas pirmās pazīmes absolūtismsTāpēc Zemskie katedrāles kalpoja kā valdība galvenajā deklarāciju vietā.

Līdz XVII gadsimta beigām. Zemsky katedrāli pazuda. Galvenais iemesls Šī parādība ir trešās klases, pilsonības trūkums. Visam XVII gadsimtam. Valsts bija process stabilu attīstību preču-naudas attiecību, stiprinot pilsētās, pakāpeniski salokot visu Krievijas tirgu. Bet tajā pašā laikā tika nostiprināta Savienības tradīcija starp karalisko iestāžu un bālnīcām, kas tika uzcelta uz iedzīvotāju turpmāku izpostīšanu. Šādos apstākļos centrālajai valdībai ir diezgan neapšaubāmi apstrādāti tirgotāji, kas nekad nav pilnvērtīgi privātīpašnieki, kas aizņem fit. Šī situācija tika mēģināta mainīt XVII gadsimta vidū pilsētas sacelšanos., Bet Cariskā spēka un Boāru savienība atkal tika noteikta katedrāles kārta 1649, saskaņā ar kuru bija vēl stingrāks nodokļu un likumdošanas apspiešana Tajā pašā laikā tajā pašā laikā notika cēlā muižas un boāru konverģence. Wechi.

Tādējādi XVII gadsimtā ir saistīta ar privātā īpašuma nostiprināšanu savā feodālajā formā, kas bija viens no iemesliem, kāpēc Zemsky katedrāļu lomā.

Centrālās administrācijas iestādes Maskavas valstī bija pasūtījumi.Pirmie pasūtījumi tika izveidoti XVI gadsimtā., XVII gadsimtā. Viņi saņēma vēl lielāku izplatīšanu. Kā norādīts vēsturiskajā literatūrā, pasūtījumi radās pakāpeniski, jo administratīvie uzdevumi ir sarežģīti, tas ir, tie netika izveidoti saskaņā ar vienu plānu, tāpēc funkciju sadalījums starp tām bija sarežģīta un mulsinoša. Daži pasūtījumi tika iesaistīti lietās visā valstī, citi - tikai atsevišķos reģionos, trešajā - pils ekonomikā, ceturtajā - mazos uzņēmumos. Pasūtījumu darbinieku skaits ir nepārtraukti palielinājies, un galu galā viņi kļuva par plašu birokrātisku vadības sistēmu.

Vietējā pārvaldībakrievijā XV - XVI gadsimta pirmajā pusē. Tā bija, kā jau minēts, vadītāju un moaju rokās, kuru amati tika saukti par "barībām", un tie ir "padevēji". Lai aizsargātu iedzīvotājus no patvaļīguma un ļaunprātīgas izmantošanas šajā jomā, jaunā valdība XVII gadsimtā. ieviests voivoda valde. Valdnieki tika aizstāti ar ievēlētiem garozām. Parādījās pilsētās voevodkas koncentrējās civilo un militāro spēku savās rokās. Viņi paklausīja pasūtījumus.

Voivoda valde ievērojami samazināja ļaunprātīgu izmantošanu, iekasējot nodokļus, un pats galvenais, valsts vadībai ir vēl vairāk centralizēti.

Analīze par pārvaldes iestādēm šajā attīstības posmā valsts ļauj secināt, ka pirmajā pusē XVII gadsimtā. Maskavas valsts turpina palikt lišķija-pārstāvis monarhijaKrievijas suverēna spēks ne vienmēr neierobežots. Turklāt, pat zaudējot tikai aristokrātisku dabu, Boyarskaya Dūms aizstāvēja savas tiesības, un ķēniņš bija spiests ar to domāt.

No XVII gadsimta otrās puses. Valsts būtība kļūst atzīts-birokrātisks. Tas bija periods, kas samazinās Zemsky principu, birokrātijas pieaugumu centrālajās un pašvaldībās. XVII gadsimta 50 gadu vecumā. Formāli atjaunota autokrātija: Aleksejs Mihailovičs pieņēma nosaukumu "Cars, Sovereign, Grand Duke un Lielais un Malya un Belya Krievija." Tajā pašā laikā, viņš strauji atbildēja par Volokut pasūtīšanas sistēmā, mēģināja atjaunot kārtību, presting bribers, Kidnast.

Aleksejs Mihailovičs paļāvās uz gudriem, uzticamiem cilvēkiem, tāpēc viņa valdīšanas laikā tika izvirzīts talantīgu valstsvīru plead: F. MTishchevs, A.L.oordin-Nachchokin, A.S. Matsev, L.D. Plopukhin un citi.

Turklāt Tsar Aleksejs mēģināja atrisināt daudzas problēmas, apejot pasūtījuma sistēmu. Savā vārdā bija liels skaits sūdzību par Volokut un negodīgu tiesu, tāpēc karalis izveidoja Noslēpuma secība, ar nozīmīgām iezīmēm un plašām pilnvarām. Noslēpums rīkojums, kas rīkojies karaļa vārdā, nebija ierobežots ar likumu. Viņa darbība ļāva ķēniņam pievērsties valdības vadības galvenajiem pavedieniem. Saskaņā ar A.E.PRESNYAKOVA, slepenais rīkojums Aleksejs Mikhailovich bija tāda pati loma kā viņa Majestātes kabinets XVIII gadsimtā.

Ar vēlmi koncentrēties savās rokās, galvenās kontroles sviras bija saistītas ar jauno sociālo lomu Aleksejs Mikhailovich, jo sākas pāreja uz absolūto monarhiju. Vēsturiskajā literatūrā ir atzīmēts, ka karalis Aleksejs sagatavoja ar savām reformām un gadījumiem un nodeva pamatu nākotnes Pētera I.

Tātad, XVII gadsimtā. Pirmajos Romanovs tika izstrādātas šīs galvenās valsts un sociālās apdrošināšanas iezīmes, kurās dominēja Krievija ar nelielām izmaiņām 60s 60s Xix 20. gadu buržuāziskās reformās.

XVII gadsimta vidū. Vietējās pārmaiņas, kas notiek Krievijas sabiedrībā un valstij, ko izraisījusi vēlme stiprināt Krievijas baznīcas centralizāciju un stiprināt tās lomu Ukrainas asociācijās un Balkānu tautu asociācijās ar Ukrainas pareizticīgo baznīcām un Balkānu tautām, mudināja baznīcas reforma.Tūlītējais iemesls baznīcas transformācijām bija nepieciešams labot liturģiskās grāmatas, kurās daudzi izkropļojumi ir uzkrājuši pārrakstīšanas laikā, un baznīcas rituālu apvienošana. Tomēr, kad runa ir par paraugu izvēli, lai labotu grāmatas un izmaiņas rituālos, garīdznieku vidū radās. Daži apgalvoja, ka kā pamatu ir nepieciešams pieņemt lēmumus par 100-acu katedrāli 1551, kurš pasludināja seno krievu rituālu neaizskaramību. Un citi piedāvāja izmantot "nepareizas darbības" tikai grieķu oriģināli, ar kuriem tika veikti krievu tulkojumi liturģisko grāmatu. Saskaņā ar pēdējo, tostarp Rusters Maskavas iespiestās tiesas, šis darbs varētu tikt piešķirts tikai ļoti profesionāliem tulkojumiem-teologiem. Šajā sakarā ar karaļa lēmumu, Aleksejs Mikhailovičs un Patriarha Jāzeps, Kijevas Mogilyan koledžas (skolas) mūku zinātnieki Epiphani Slavinetsky, Arseny Satanovsky un Damascus Utitsky tika uzaicināti uz Maskavu.

Spiediena stimuls bija arī nodibinātās 1640. gadu beigās. Tiesas vidē krūze "Greizsirdīgs par seno dievbijību",kuru vadīja Protopop no paziņojuma katedrāles, karalis Alekseja Mikhailovich Stefan Wonfatyev konfesors. Tas ietvēra Protopop Maskavas Kazaņas katedrāles Ivan Nedonova, Royal Favorīti Ocolnichy Fedor Rtishchev, Dyakonovsky katedrāle Fedor, Archimandrite no Maskavas Novospasijas klostera Nikon un viņa nākotnes pretinieku Protopop Avvakum no YuryEvena-Volgas, kā arī vairāku citu vietējo Protopopov . Šīs krūzes galvenais uzdevums bija baznīcas reformu programmas izstrāde, kas saskaņā ar Karalisko lēmumu joprojām bija grieķu paraugi. Šis lēmums bija pēc tam oficiāls cēlonis. sadalītkrievijas garīdznieku vidē.

Visu darbu, lai īstenotu jauninājumus, kas ieviesti saskaņā ar Baznīcas reformu, vadīja vēlētajam patriarhijas tronim 1652. gadā. Talantīgs administrators, bet dominējošas un ambiciozi bīskapi Nikonsveikts ar karaļa Alekseja Mikhailoviča ātru karjeru atbalstu. Kļūstot par patriarhu, Nikon drīz izlauzās ar saviem jaunākajiem kolēģiem "greizsirdīgā dievbijības" krēslā, kas saglabāja "Starin" apņemšanos, un viņš pats sāka stingri ieviest jaunus baznīcas rituālus Kijevā un grieķu paraugos. Tātad, tad Custom ir kristīts ar diviem pirkstiem tika aizstāts ar trīs darbiem, vārds "Hallelujah" lūgšanas laikā būtu bijis izteikts ne divreiz, bet trīs reizes, kas pārvietojas ap Aalo tagad vairs nav uz saules, bet pret viņam. Viņš arī veica izmaiņas grieķu grīdā un krievu garīdznieku ieejā (bīskapa darbinieki, kapuci un apvalks). Visus šos jauninājumus apstiprināja baznīcas katedrāle, kas notika 1654. gada pavasarī. Maskavā ar austrumu patriarhu dalību. Tomēr tas bija vēl jo vairāk saasinājis konfrontāciju starp patriarhu Nikon un Zviski, starp kuriem īpaši izcēlās protopop AvVakum,kļuva par atzītu līderi kustības veco aplēsēm. Par sasaukta pēc patriarha iniciatīvas, nākamā katedrāle 1656. gadā. Līdzdalījumam Antiohijas patriarhs un SerbogroD Metropolitan tika apstiprināti ieviestās inovācijas baznīcas rituālos, un abu atbalstītāji tika veltīti anatēmai un tika nodoti atsauces un ieslodzīti.

Tomēr, uzvara patriarha Nikon pār "greizsirdīgs seno gabals" vienlaicīgi veicināja aptaujas diskusijas par baznīcas transformācijas no tīriem teoloģiskiem strīdiem plašākā sociālajā un politiskajā kustībā. Personiskais faktors tika veicināts arī - daba Nikon pats, kas, pateicoties viņa idejām, ka "priesterība" ir augstāka nekā "Karaliste", kas noslēgts konfliktu drīz, ne tikai ar iebildumiem pret viņu baznīcas hierarhiem, bet arī ar ietekmīgiem tiesas zālēm, un tad ar sevi karalis.

Alekseja Mikhailovich un Ni-. KONA notika 1658. gada vasarā, kad ķēniņš sāka demonstrēt, lai izvairītos no komunikācijas ar patriarhu, pārtrauca viņu uzaicināt uz tiesas uzņemšanām un apmeklēt patriarhu pakalpojumus. Atbildot uz to, Nikon nolēma atteikties no patriarhēšanas pienākumu izpildes un atstāja Maskavu uz lielisku novoierusalem augšāmcelšanās klosteri, kas uzcelta pie galvaspilsētas, paļaujoties uz to, ka karalis smaida savu lepnumu un sāk atgriezties patriarhālā tronī. Tomēr Aleksejs Mikhailovich valdība neplānoja pievienoties sarunām ar dumpīgo patriarhu. Baznīcas reformas sākums turpināja notikt valstī un bez viņa līdzdalības. Tiesa, ar oficiālu Nikon noņemšanu no patriarhāta, radās nopietnas problēmas. Lai gan viņš atstāja Maskavu, bet viņš nav reizes. Tas ir ļoti delikāts stāvoklis ilgst astoņus gadus. Tikai 1666. gadā. Jauna baznīcas katedrāle tika sasaukta, piedaloties diviem austrumu patriarhiem. Nikona tika ievesta ar spēku uz Maskavu. Tiesa notika pār viņu, ar kuru Nikon bija oficiāli nebija patriarha Sana par neatļautu atstājot departamenta. Pēc tam viņš tika dēvēts par ziemeļiem Ferapontova klosterī, un tad viņš tika asināts Kirillo-Belozersky klosterī, kur viņš nomira 1681. gadā.

Baznīcas katedrāle 1666-1667. Ar saviem lēmumiem apstiprināja nepieciešamību turpināt Krievijas pareizticīgo baznīcas reformas, kas tagad notika karaļa personiskajā kontrolē. Tie paši risinājumi cīņai ar atbalstītājiem Avvakum Protopopa bija vēl ciešāka. Tagad Raskolniks bija Gradu iestāžu tiesa, tas ir, laicīgu varas pārstāvji, un tie izplata kriminālsodus saskaņā ar 1649. katedrāles noguldījumu normām. Tas pats ideoloģiskais iedvesmotājs veco, talantīgs baznīcas rakstnieks Protopop Avvakum, kurš atstāja lielu literatūras mantojumu pēc sevis, pēc ilgtermiņa noslēguma Eminderskā "Zemes cietumā" ar Lēmumu par baznīcas katedrāli 1681-1682. Tika nodedzināts dzīvs Sirubi kopā ar tuvākajiem kolēģiem. Saskaņā ar 1685. gada Karaļa dekrētu Sadalītāji tika sodīti ar pātagu, un attiecībā uz pārsūdzībām vecās preces tika nodedzinātas.

Neskatoties uz visnopietnākajām represijām, veco piegādāto kustību Krievijā un pēc izpildes pār viņa garīgajiem līderiem nav pārtraukusi, bet gluži pretēji, bija vairāk un vairāk darbības joma, bieži vien XVII gadsimtā, un nākamajos gadsimtos, kļūstot ideoloģisks pamatojums dažkārt ir ļoti asas sociālās protesta formas. dažādos Krievijas sabiedrības slāņos. Vecticībnieku dogmas atbalstīja ne tikai apspiestās cietokšņa zemnieku, bet arī muižnieku pārstāvjus (piemēram, F. P. Morozova un viņas princese E. P. Urusova), kā arī ievērojama Krievijas tirgotāju un kazaku daļa. RASKOLNIKOV, cenšoties izvairīties no baznīcas rituālu izpildes "Niekonības", bieži vien viņi lidoja ar Krievijas zemju izlūkošanu, devās uz Volgu un Sibīriju, North un Kamas reģiona nedzirdīgajās vietās, kā arī brīvi Don. Šajās vietās sadalītāji nodibināja savas slidas un tuksnešus, sniedza ievērojamu ieguldījumu iepriekš necietīgo zemju ekonomiskajā attīstībā. Jau XVIII gadsimtā. Karaliskā valdība bija spiesta oficiāli atzīt risinājumu esamību. Vairākās lielākajās pilsētās, tostarp metropoles, bija atļauts atvērt veco jostu baznīcas, kapsētas un pat klosteri.

No valsts ekonomikas attīstību pavadīja lielas sociālās kustības. XVII gadsimts nejauši nesaņēma "dumpīgo gadsimta" vārdu laikabiedrēs.

Gadsimta vidū bija divi zemnieki "nepatikšanas" un vairāki pilsētu sacelšanās, kā arī Solovetsky sacelšanās un divas šaušanas sacelšanās gadsimta pēdējā ceturksnī.

Tiek atvērta pilsētu sacelšanās vēsture Sāls sausums1648g. Maskavā. Dalība tai bija dažādi kapitāla iedzīvotāju slāņi: pozāli cilvēki, Strēlnieks, muižnieki, neapmierināti ar valdības sadalījuma politiku B. I. Morozovs. Runas iemesls bija Sagittarius paātrinājums Maskavu delegācijas delegācijas 1.jūnijā, kas mēģināja iesniegt lūgumrakstu karali pasūtījumu patvaļīgumam. Sākās ietekmīgo cienītāju pagalmu pogroms. Duma deque Nazari tika nogalināts, vadītājs Zemskoy ordeņa Leontaus Plesheyev tika dota pūļa pūļa, Okolnichiy P. T. Fukaniotova tika izpildīts. Karalis izdevās glābt tikai savu "tēvoci" Morozovu, steidzami nosūtot viņam saiti uz Kirillo-Belozersky klosteri.

Maskavas sacelšanās saņēma plašu rezonansi - kustību vilnis 1648. gada vasarā. Aptvēra daudzas pilsētas: Kozlovs, sāls pūlis, Kursk, ustyug liels un citi. Visvairāk spītīgs un ilgstoši sacelšanās bija 1650. iebildums Pleskava. un NovgorodasViņus izraisīja straujš maizes cenu pieaugums valdības apņemšanās likt Zviedrijas graudu. Abās pilsētās, jauda nodota rokās Zemsky Starost. Novgorodas ievēlētās iestādes neparādīja nekādu pretestību vai apņēmību un atvēra vārtus līdz PRINCE I. N. Khovansky soda atdalīšanai. Pleskava arī sniedza veiksmīgu bruņotu izturību pret valdības karaspēku trīs mēnešu aplenkumā pilsētas (jūnijs-augustā 1650) laikā. Gabriels Demidova vadīja Hodgehe, kurš izplatīja maizi un īpašumu konfiscē starp boggers starp pilsētas pilsoņiem. Ārkārtas Zemsky katedrāle tika apstiprināta Pleskavas pārliecināšanas delegācijas sastāvu. Izturība tika pārtraukta pēc tam, kad visi sacelšanās dalībnieki tika piedoti.

1662. gadā Maskavā bija tā sauktais Vara sacelšanās,ko izraisa pastiprināts krievu-poļu karš un finanšu krīze. Monetārā reforma (vara naudas vērtības samazināšanās) izraisīja strauju rubļa valūtas kursa kritumu, kas galvenokārt tika atspoguļots karavīriem un archers un amatniekiem un maziem tirgotājiem, kuri saņēma monetāro algu. 25. jūlijs, pilsētā tika izkaisīti "zagļu burti" ar pārsūdzību uz sniegumu. Eficētais pūlis pārcēlās meklēt taisnīgumu Kolomenskoye, kur atrodas karalis. Maskavā nemiernieki iemeta boāru un bagātu tirgotāju pagalmus. Kaut arī karalis pārliecināja pūli, un bālnieki sēdēja uz garām naktīm Cariskā pils, Ruthetsky un "Ingenic" pulki tika tuvojās Kolomna. Tā rezultātā vairāki simti cilvēku nomira nežēlīgai vardarbībai, līdz 18 - publiski piekārtiem.

Tautas izrādes kulminācija XVII gadsimtā. Tā kļuva sacelšanās kazakiun zemniekis. vadībā S. T. Razin.Kustība, kas radusies Ciematos Don Cossaks. Donskaya Wolitsa vienmēr ir piesaistījusi bēgšanu no Krievijas valsts dienvidu un centrālajiem reģioniem. Šeit viņi tika aizsargāti ar nerakstīta likuma darbību - "nav dona". Valdība, kurai nepieciešama kazaku pakalpojumi dienvidu robežu aizstāvēšanai, maksā viņiem algu un safasēti ar pašpārvaldi esošo.

Stepan Timofeevich RazinZiemas ceļa ciemata, piederēja māju kazaku, baudīja lielu varu. 1667. gadā Viņš vadīja komandu tūkstoš vīrietī, kurš devās uz kampaņu "Par Zipunov" uz Volgas, un pēc tam uz upi. Yik, kur Yaitsky pilsēta bija aizņemta ar cīņu. Vasara 1668 Jau gandrīz 2 tūkstoši Razinsky armijas veiksmīgi darbojās Persijas (Irānas) īpašumā Kaspijas piekrastē. Nulles apmaiņa uzņemtās vērtības. Krievijas ieslodzītie, kas papildināja savas rindas. 1669. gada vasarā Kazaksa uzvarēja cūkgaļas salu (uz dienvidiem no Baku) flotes, kas aprīkota pret tiem persiešu shah. Tas ievērojami sarežģī Krievijas un Irānas attiecības un pasliktināja valdības nostāju attiecībā uz kazakām.

Oktobra sākumā Razin caur Astrakhan atgriezās Don, kur viņš tikās ar triumfu. Izstrādājot veiksmi, viņš ieņēma jaunu kampaņas sagatavošanu, šoreiz "par labu cara" pret "autovadītājiem-Boyar". Nākamā kazaku kampaņa pa Volgu uz ziemeļiem izraisīja zemnieku neskaidrības.Militārais kodols saglabājās kazaki, un ar pieplūdumu par milzīgu skaitu bēgļu zemnieku, tautu Volgas reģionā - Mordov, tatāri, chuvash - sociālā orientācija kustības mainījās dramatiski. 1670. gada maijā 7-tūkstošiem atdalīšanas S. T. Razin apguva pilsētas Tsaritsyn, tajā pašā laikā tika uzvarēti no Maskavas un Astrakhan rīkojumiem Streltsova. Apstiprina kazaku apsaimniekošanu Tsaritsyn un Astrakhan, Razin pārcēlās uz ziemeļiem - Saratov un Samara brīvprātīgi pārgāja uz viņa pusē. Razins pārsūdzēja Volgas reģiona iedzīvotājus ar "burvīgām vēstulēm", kurā viņa aicināja pievienoties sacelšanās un iziet no "vilcieniem", i.e.oboyar, muižniekiem, vadītājiem, parastajiem cilvēkiem. Sacelšanās aptver milzīgu teritoriju, kurā daudzi atdalījumi, kuru vadīja Atamanans M. Osipovs, M. Kharitonovs, V. Fedorova, Makhane Alena un citi.

1670. gada septembrī Razin armija tuvojās Simbirskam un mēnesim pastāvīgi izgulsnēja

Pēc Ivana nāves IV trone pārcēlās uz savu brūnu un vāju dēlu Fedoru (1584-1598). Fedors praktiski nespēja pārvaldīt valsti un pakāpeniski visas jaudas, kas vērsta uz Borārijas Borisa Godunova (1598-1605) rokās. Viņa noteikumu gadi sakrīt ar pirmo "satraukumu" - dinastisko) periodu, kuras māsa bija precējusies Car Fedor. Turpinot politiku Ivan briesmīgā, Godunov bija smagi pazuda ar saviem naidīgiem pārstāvjiem Boyarskaya muižniecība. Viņa rīcību atbalstīja plašie klāsti no muižniecības, bagātajiem slāņiem no pozālo iedzīvotāju, tuvākajiem partneriem Ivan IV.

1589. gadā Godunovs izmantoja Konstantinopoles patriarha ierašanos Krievijai, kas seno ieradums To uzskatīja par Krievijas baznīcas vadītājs, un viņš sasniedza centību no viņa atbalstītāja patriarhiem - Maskavas Metropolitan Iova. Tā rezultātā krievu valodā pareizticīgo baznīca Viņa izdarījusi ar atkarību no Konstantinopoles patriarha.

Ambiciozs, gudrs un smalks politiķis, Boriss Godunov 10 gadu vadīja Tsar Fjodora valdību. Šajā laikā būtiski panākumi tika sasniegti cīņā par Krievijas centralizētās valsts stiprināšanu un tās starptautiskās situācijas stiprināšanu. Godunov izdevās noslēgt 15 gadus vecu pamieru ar Poliju, stiprina dienvidu robežas; Piespiežot Krimas feodālu parakstīt pasauli ar Krieviju. Rezultātā veiksmīgs karš Ar Zviedriju Krievija tika atvērta piekļuve Baltijas jūrai. 1584. gadā ziemeļos, Dvinas mutē Arhangeļska pilsēta kļuva par Tirdzniecības centru ar Angliju un Nīderlandi.

1598. gadā King Fedor nomirst. Viņam nebija tiešu mantinieku un tādējādi Rurikoviča dinastija tika pārtraukta ar savu nāvi. Krievija bija dinastiskās krīzes sejā.

Šī krīze mēģināja atrisināt bezprecedenta Krievijas ceļā - izvēlēties karali Zemsky katedrālē. 1598. gadā Borisa Godunova karalis tika ievēlēts Zemsky katedrāles ar lielu atbalstu muižniecība (1598-1605). Viņš atteicās pullēt teroru un centās konsolidēt visu zemes īpašnieku klasi. B. Godunov atbalstīja izkraušanas iedzīvotājus, veicinot situāciju tiem, kas nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. Jaunu pilsētu būvniecība Volgas reģionā saņēma plašu tās kuģa klāstu. Tomēr bads 1601-1603. Un nespēja vara tikt galā ar viņu, B.Godunov valdes locekļu neapmierinātība ir neapmierinātība.

Sociālo spriedzes pieaugums sabiedrībā radīja pilsoņu karu un radīja Krievijas valstiskuma draudus. Polijā, Lhadmitriy es parādījies, kas ar poļu magnātu palīdzību iebruka valstī. Pilsoņu kara apstākļos un pateicoties nodevībai, lhadmitry es varu uztvert Maskavu. Lhadmitry Es valdīju gandrīz gadu (1605 jūnijs - 1606. gada maijs), izmantojot ne tikai polu atbalstu, bet arī noteiktu daļu no Krievijas iedzīvotājiem. Tomēr viņš izraisīja viņa antipatriotiskās darbības, lai tās būtu universālas neapmierinātības, tika nogalināts un nogalināts.

Nākamajā Zemsky katedrālē Krievijas karalis tika ievēlēts par vienu no dzimušo aristokrātu Prince V. Huy (1606-1610), bet viņš ne tikai nespēja apturēt pilsoņu karu, bet viņš ienāca valsti vēl lielāku haosu. Politikas neapmierināts ar politiku V. Huji kazaki, muižnieki, zemnieki Apvienotā apkārtne "Voevod Tsarevich Dmitrijs" - I. Bolotnikova (1606-1607). Nemiernieki mēģināja lietot Maskavā, bet tika uzvarēti.

Polija izmantoja kritisko situāciju Krievijā un atkal organizēja kampaņu uz Maskavu, vadībā Falsitriya II. Krievija izrādījās sadalīta: dažas teritorijas atzina Maskavas karali, citus - neiesaktu. Pilsoņu karš Starp viņu priekšmetiem atkal ieguva spēku. Drīz, kā rezultātā karadarbības, Lhadmitry II - Tushinsky zaglis tika uzvarēts un iznīcināts. Tomēr Sadraudzība netika atteicies sarežģīt smagumu. Polijas Karalis Sigismund III ir noslēgusi vienošanos ar Krievijas Tushinsev par viņa dēla Vladislavas atzīšanu Krievijas karalis un ārvalstu karaspēku, kas iestājās Krievijas teritorijā.

Krievijas iedzīvotāji paceļas uz poļu intervences, un trešais - sākas periods "satraukumu" (1610-1613) sākas. Nacionālās milicijas atdalīšana, kuru vadītājs bija Ryazan muiži Brothers Lyapunov, Prince Trubetskaya un Cossak Leader I. Zarutsky. Viņi turpina mērķi - izraidīt stabus no Maskavas un atjaunot pareizticīgo monarhiju. Tomēr pirmā milicija neatrisināja savus galvenos uzdevumus, mēģina veikt Maskavu, kas beidzās ar neveiksmēm, un tas pārtrauca prezentēt reālu militāro spēku.

1611. gada rudenī Nizhny Novgorod tika izveidots otrā milicija, kas ir iniciatīvas par Zemsky Headman, K. Minin un Prince D. Counski. 1612. gada augustā tā vērsās uz Maskavu un lauza Polijas Onterisary pretestību, kas tika atbrīvots no Krievijas galvaspilsētā 1612. gada oktobrī.

Grūts jautājums par jaunā monarha ievēlēšanu, kura kandidatūra atbalstītu visus galvenos politiskos spēkus un vienkāršu valsts iedzīvotāju skaitu. Šim nolūkam bija jāsauc Zemstvo katedrāle ar visplašāko pārstāvību. Pilsētas un apgabali tika nosūtīti diplomi ar dekrētu par pārstāvju vēlēšanu no dažādiem Krievijas iedzīvotāju slāņiem. Pēc divu mēnešu apmācību 1613.gada janvārī Zemsky katedrāle sāka savu darbu, viņš izvēlējās ķēniņu Krievijas tronī no 16 gadus vecā Mihaila Romanova (1613-1645).

Tā ieguva iestādes gandrīz 6 gadus, lai galvenokārt celt valsti no valsts universitātes un celt kārtību. Vājināta valsts bija spiesta veikt koncesijas ārzemniekiem. Saskaņā ar Stolan Miera līgumu ar Zviedriju 1617. gadā Krievija saglabāja Novgorodas zemi, bet deva Poliju Smolenc reģionam un zaudēja ceļu uz Baltijas jūru.

"TroubleMetime" bija šīs valsts politiskās, sociālās un ekonomiskās dzīves šoks. Tā bija Maskavas valsts tests noturībai. Pakāpeniski Krievija sāka iznākt no sociālās katastrofas, lai atjaunotu "budžeta izpildes apstiprināšanas perioda" valstību.

Mihaila Fedoroviča valdīšanas laikā (1613-1645) faktiski iestādes bija viņa tēvs-patriarha filareta rokās. Un tas veicināja Baznīcas ietekmes stiprināšanu. Carā Mihaila, Alekseja Mikhailovich (1645-1676) centieni bija vērsti uz Maskavas Karalistes stāvokļa atjaunošanu un stiprināšanu. XVII gadsimta vidū. Iznīcināt un sagraut "satraukumu", pārsvarā pārvarēja.

Procesi, kas notiek sabiedrībā atspoguļoja Alexey Mihailovich grozu, ko pieņēma Zamsky katedrāle - valsts likumu santehniķis. Svarīgākā norma bija nenoteikta uzmundrinājuma ieviešana bēgļu zemnieku - tādējādi atcelts "steidzama vasara". Tika apstiprināts aizliegums pārejas zemnieku "Yuriev dienā". Šie pasākumi nozīmēja juridisko reģistrāciju serfdom. Vairāki raksti regulēja nozīmīgu zemes īpašumtiesību attīstību. Jo īpaši cietušo un vietējās zemes īpašumtiesību tuvināšanās tendence ir vēl vairāk izklāstīta, kā arī turpmākā baznīcas ierobežošana.

Monarch pastiprinājās, kas nozīmēja kustību, lai izveidotu absolūtu monarhiju Krievijā. Ātrākai autokrātijai vairs nav nepieciešama atbalsts no avota pārstāvības struktūras - Zemstvo katedrāles (pēdējā pilnā kompozīcijas maksa tika veikta 1654. gadā). Tomēr ķēniņš joprojām bija spiests rēķināties ar Boyarskaya Domu, tajā pašā laikā papildinātie muižnieki un pārstāvji no Ordrīna birokrātijas. Izpildu iestādes piederēja XVII gadsimtā pieredzējušiem rīkojumiem. Tās uzplaukums. Kopumā šajā laikā darbojās līdz 80 pasūtījumiem. Ievērojami palielināja birokrātijas skaitu - līdz vairāk nekā 4,5 tūkstošiem cilvēku. Izmaiņas notika vietējās pārvaldības organizēšanā: jauda, \u200b\u200bkas atrodas apgabalos, kas vērsti uz no centra iecelta gubernatora rokās. Mēģinājumi reorganizēt armiju tiek veidoti: tiek izveidoti "jaunās ēkas" režīms, kur tika iegūti "dachine cilvēki" (simts zemnieku pagalmu tika dota ar vienu kareivja kalpošanu), kas notika militāro apmācību zem sākuma ārzemnieku amatpersonām.

Vidū ir XVII gadsimta otrā puse. Tas bija piepildīts ar sociālajām sprādzieniem. Šā laika sociālās kustības liecināja, ka joprojām bija iespēja attīstīt īpaši reprezentatīvu monarhiju, pamatojoties uz Zemstvo iestādēm. Tomēr tendence absolūtismai izrādījās spēcīgāka. XVII gadsimta sacelšanās. Savā organizācijā un struktūrā tas ir diezgan sarežģīts: tie ietver vecāko elementus un pilsētu un kazaku pašpārvaldes elementus.

Pirmais šajā ķēdē bija sacelšanās Maskavā 1648. gadā, kas pazīstams kā sāls sacelšanās. Sacolūšanas laikā, noformētie iedzīvotāji, muižnieki un Streltsovs. Viņi pieprasīja sasaukt Zemstvo katedrāli, lai ņemtu vērā viņu lietas. Saskaņā ar 1649. gada pārtraukšanu, kas apstiprināja montēto Zemsky katedrāli, tā sauktā sauszemes ēka tika paredzēta, pasūtīja Posad organizācija.

Nākamais sniegums notika 1662. gadā Maskavā. Tas ir pazīstams kā vara sacelšanās. Sacelšanās bija saistīta ar Krievijas un Polijas karu, kas izraisīja lielas finansiālas grūtības. Meklējot Maskavas valdības atbrīvošanu, apmainoties par sudraba monētu, kļuva par līdzvērtīgu līdzvērtīgu vara, kas galu galā nolietots, un nodokļi turpināja sudrabu, bet algu samaksāja ar vara.

XVII gadsimta 70. gadu sākumā. Liels sacelšanās notika Krievijas dienvidu reģionos, kur Donas zeme tika apdzīvota ar kazaki. Bieži vien kazaki papildināt savu īpašuma situāciju, bija jāsavāc "Zipunov" pārgājienos. Tomēr 60. gados valdība sāka tos novērst, tad sākās uztraukums.

Debutra vadītājs stāvēja Don Cossack Stepan Razin nams. Jauns lietus pārgājiens, kas sākās 1670. gadā, pārvērtās par zemnieku karu. Debuļu disfu pavasarī apguva Tsaritsyn, un vasaras sākumā - Astrakhan. Tad tika nolemts pārvietoties uz ziemeļiem - līdz Volgai. Sacelšanās aptver Volgas reģiona nozīmīgo teritoriju. Bet pēc neveiksmīga aplenkuma 1670. gada septembrī Symbirsk, nemiernieki tika dalīti ar valdības karaspēku. Recjogi devās uz Don, kur 1671. februārī notverti bagātie kazaki un izdoti valdībai. Pēc viņa izpildes (jūnijs) sacelšanās sāka samazināties. Bojājuma cēloņi bija pacēlums un vāja kustības organizācija, trūkst skaidru cīņas un tās līdzīpu.

Līdz 1630. gadam ir labvēlīga starptautiskā situācija (Polijas un Turcijas un trīsdesmit gadus vecā kara pasliktināšanās Eiropā), lai cīnītos pret atbildētāja runu par Smolenskas atgriešanos, jo īpaši tāpēc, ka Publicētais periods sākas Polijā. Iepriekšējā gada decembrī Krievijas karaspēku tika izsniegta Smolenska, kuru komandēja Boyar M.B.Shein. Aplenkums izstiepās astoņus mēnešus un beidzās neveiksmīgi. Jaunais Polijas karalis Vladislavs, kas savukārt bloķēja Shein armiju. 1634. gada jūnijā tika noslēgts Poliangsky miera līgums. Poļi atgriezās visas pilsētas, kas notverti karadarbības sākumā, un Smolensk palika aiz viņiem. Vladislav beidzot atteicās sūdzības par Maskavas troni.

Lielākais Alexei Mikhailoviča valdes vēsturiskais notikums ir Ukrainas atkalapvienošanās ar Krieviju. 1648. gadā sākās Ukrainas kazaku sacelšanās. 1648. gada maijā divās cīņās (dzijā, dzeltenos ūdeņos un Corsun) nemiernieki sasmalcināja saknes hetman Potocsky armiju.

1653. gada oktobrī Zemsky katedrāle Maskavā nolēma apvienot Ukrainu ar Krieviju. Vēstniecība tika nosūtīta uz Ukrainu, kuru vada Buturlin. Rada Pereyaslavlā 8. janvārī, 1654, par labu Ukrainas iekļaušanai Krievijā.

Sākotnēji karš turpinājās Krievijai: Smolensk un 33 vairāk pilsētu Baltkrievijā tika veikti pirmajā kampaņā. Tajā pašā laikā zviedri iebruka zviedriem un aizveda viņu liela teritorija. Tad 1656. gada oktobrī Krievija secina pamieru ar atbildi, un tajā pašā gadā maijā viņš sāk karu ar Zviedriju Baltijas valstu teritorijā. Svari tuvu cietokšņiem, krievi tuvojās Rīgā, bet aplenkums bija neveiksmīgs. Karš devās uz leju zemēs romānu, kur, jo īpaši, Zviedrijas pilsēta Nienjenshanz, ko uzcēla zviedri, tika pieņemti, ko uz būvē zviedri pie muti Nevas, kad upes tika uzstājās viņas. Pa to laiku militārās darbības Polija atsāka. Tāpēc, pirmkārt, ar Zviedriju, pamieru ir, un pēc tam 1661. gadā - Kardis pasaule (pilsētas Kardis tuvumā Tartu), saskaņā ar kuru visā Baltijas jūras piekrastē palika Zviedrijā.

Karš ar Poliju, kuras laikā karojošajām pusēm bija mainīgs panākums, bija garš un beidzās ar Androvsky pamiera parakstīšanu 1667. gadā par 13,5 gadiem, saskaņā ar kuru Krievija tika atgriezta Smolenskā un visa zeme uz austrumiem no Dņepra, un Tad secinājums 1686. gadā "Eternal World", kurš ir nodrošinājis Krievijai mūžīgajiem laikiem Kijevā.

Noslēdzot "mūžīgo pasauli" ar Rouch Respiracle (1686), Krievija vienlaikus ņēma pienākumus aliansi ar Poliju, Austriju un Venēciju iebilst pret Krimu un Osmaņu impēriju (Turcija), kas tomēr bija svarīgi, lai Krievijai pati , jo tas nodrošināja Melno jūru. Tā rezultātā bija divas Krimas dārgumi V.Golitsyn. Pirmajā (1687. gadā), tatāri aizdedzināja stepes, un ūdens trūkuma, pārtikas un lopbarības trūkuma apstākļos krievijas armija Tas bija spiests atgriezties. Otrā kampaņa ļāva 100,000th krievu armijai sasniegt sasniedzumus, bet nepārtraukta ar siltuma un nepārtrauktu kaušanu ar tatāru karaspēku pie Krimas robežām, nav izlemts. Ārvalstu politikas uzdevumi, tādējādi saglabājās nemainīgs - nākotnē bija cīņa par jūrām.